Intervija

Baskāju karmelīti – Vissvētākās Jaunavas Marijas no Karmela kalna brāļi

Ir pagājuši gandrīz trīs gadi kā Latvijā dzīvo un kalpo karmelītu brāļi. Viņu klosteris atrodas pie Rīgas Sv. Jāzepa baznīcas. Ne tikai draudzes locekļi, bet arī daudzi citi ticīgie tiekas ar brāļiem rekolekcijās vai individuālās sarunās savas ticības padziļināšanai un nostiprināšanai. Tomēr ir daudz cilvēku, kuri par šo brāļu dzīvi un darbību pie mums, Latvijā, nezina gandrīz neko. Tādēļ uz sarunu esmu aicinājusi tēvu Jaroslavu, lai uzzinātu vairāk par viņu ikdienas dzīvi un darbību.

Pastāstiet, lūdzu, par to laiku, kad brāļi ieradās Latvijā?

Septembrī jau būs trīs gadi kā esam Latvijā. Mūs uzaicināja kardināls Jānis Pujats. Viņš sūtīja uzaicinājumu uz Romu mūsu tēvam ģenerālim. Viņš gribēja, lai šeit, Latvijā, būtu internacionāla kopiena, lai brāļi būtu no dažādām valstīm. Tādēļ viņš aicināja vienu brāli no Kolumbijas, vienu no Meksikas un mani no Polijas. Sākotnēji tēvs ģenerālis gribēja, lai mēs visi satiktos Romā, kādu laiku tur padzīvotu kopā, iepazītu viens otru. Un tad mēs kopā varētu doties uz Latviju. Tomēr sākumā mēs atbraucām uz Rīgu divatā ar brāli no Kolumbijas, jo brālis no Meksikas vēl studēja un viņam bija jāpabeidz licenciāts.

Tā apmēram pusgadu mēs dzīvojām divatā, vēlāk mums pievienojās trešais brālis. Mēs dzīvojām Katoļu ģimnāzijā, un mūsu pienākums bija iemācīties latviešu valodu. Pēc gada brālis no Kolumbijas devās uz Romu studēt un mēs ar brāli no Meksikas palikām divi. Pēc kāda laika pie mums ieradās brālis no Spānijas un mēs atkal dzīvojām trijatā. Tajā laikā kardināls mūs nominēja uz kalpošanu Sv. Jāzepa draudzē. 15. oktobrī būs divi gadi kā kalpojam šajā draudzē. Pēc kāda laika minētie brāļi no Meksikas un Spānijas aizbrauca un, ja tā var teikt, tēvs ģenerālis atdeva Latvijas teritoriju Krakovas provincei. Krakovas provincē ietilpst Dienvidpolija, Ukraina, Slovākija, Ruanda un Burundi (Āfrikā), divi klosteri Amerikas Savienotajās Valstīs un divi klosteri Vācijā. Tagad šeit esam trīs brāļi, un visi no Polijas.

Kas būtu jādara, lai iestātos šajā klosterī?

Vajag, lai cilvēkam būtu aicinājums. Ja kāds interesējas par dzīvi mūsu klosterī, mēs aicinām viņu pie mums, runājam ar viņu. Mēs ielūdzam viņu kādu laiku padzīvot kopā ar brāļiem un iepazīt dzīvi klosterī. Ir tāda iespēja pie mums padzīvot. Mēs arī piedāvājam, lai viņš aizbrauc uz kādu laiku uz Poliju. Jo tur ir, tā teikt, „īstais klosteris”, kur ir jauni brāļi un tādi, kuri gatavojas uz priesterību. Lai kandidāts varētu redzēt un piedzīvot to dzīvi, kāda ir Polijā.

Kā norisinās formācija?

Kad kandidāts ir teicis savu „jā” vārdu, viņš dodas uz Pšemisļu Polijā, kur iziet postulātu. Postulāts ir laiks, kad viņš padziļina savu ticību, nostiprina kristīgos pamatus. Tur viņš iepazīst breviāra lūgšanu. Postulāta laikā brālis nenēsā habitu. Tajā laikā kandidāts vēl nepieder Karmela ordenim. Viņš dzīvo klosterī, bet tas ir pats sākums. Brāļu ikdienas dzīve ir lūgšanas, studijas un fiziskais darbs. Postulāts ilgst vienu gadu. Pēc šī gada ir ieģērbšana, kad brālis saņem ordeņa tērpu.

Tad sākas noviciāts, kas arī ilgst vienu gadu. Brālis dodas uz Černu, kur ir vēsturisks mūsu ordeņa klosteris. Kādreiz tas bija vientuļnieku klosteris ar lielu teritoriju. Jau noviciāta laikā brāļi lūdzas visas breviāra lūgšanas, divas stundas ir klusā lūgšana. Līdz pusdienām vienmēr ir fiziskais darbs. Tā kā klosteris ir liels, darba ir daudz. Pēc pusdienām ir lekcijas, kurās brāļi dziļāk iepazīst Karmela garīgumu un ikdienas dzīvi, Karmela svēto dzīvi un liturģiju. Pēc noviciāta gada ir pirmie solījumi, kas tiek salikti uz vienu gadu. Pēc gada svētsolījumi tiek atjaunoti. Tā pieces gadus līdz mūža svētsolījumiem. Pēc noviciāta brāļi, kuri vēlas kļūt par priesteriem, dodas uz Ļubļinu, kur studē filosofiju divus gadus.

Vai klostera brālim tiek mainīts vārds?

Agrāk bija tā, ka ieģērbšanas brīdī visiem brāļiem mainīja vārdu. Tā bija kā zīme, ka mums jāatstāj vecais cilvēks un jāsāk jauna dzīve – klostera dzīve. Tagad mums vārdu nemaina, bet atstāj kristīto vārdu. Tas ir tādēļ, lai mēs turpinātu šo dzīvi, ko esam sākuši ar kristību. Ja kāds vēlas mainīt vārdu, tad var to darīt. Ir jāraksta lūgums, un tad tēvs var atļaut vai arī neatļaut mainīt vārdu.

J. Nedza dod svētību pēc pirmās sv. KomūnijasVai visi brāļi ir priesteri?

Mēs visi esam karmelītu brāļi. Starp mums ir tādi, kuri ir priesteri, un tie, kuri kalpo kā brāļi. Tie, kuri nejūt aicinājumu uz priesterību, pēc noviciāta dodas uz kādu citu klosteri, kur kalpo dažādos darbos. Piemēram, strādā dārzā, virtuvē, sakristejā, šuj habitus, kalpo veciem cilvēkiem. Ir arī tā saucamie vārtu brāļi, kuri pieņem telefona zvanus, apmeklētājus, dodas iepirkties. Ir brāļi, kuri ir diakoni, viņi pilda diakona pienākumus.

Brāļi, kuri vēlas kļūt par priesteriem, dodas uz Ļubļinu studēt filosofiju divus gadus. Pēc tam brāļi dodas uz Krakovu, kur studē teoloģiju četrus gadus. Studijas notiek klosterī, profesori nāk pie mums pasniegt lekcijas. Pirms studiju beigām, tas ir, ceturtajā teoloģijas studiju gadā, brāļi saliek mūža svētsolījumus.

Vai pirms mūža svētsolījumiem notiek balsošana?

Cilvēka aicinājums ir Dieva aicinājums. Dieva dāvana – mūsu atbilde. Tie, kuri dzīvo kopā ar mums, var mums palīdzēt saprast mūsu aicinājumu. Viņi var pateikt, kas mums būtu jādara, lai mēs būtu vairāk vienoti ar Jēzu, kā arī var pateikt to, ka kāds no mums nav izvēlējies pareizo ceļu. Tāpēc ir šī balsošana. Balsošana ir anonīma, un tajā piedalās tikai tie tēvi, kuriem ir salikti mūža svētsolījumi.

Kur un kā tas notiek?

Pirms mūža svētsolījumiem ir tā sauktais otrais noviciāts, kas ilgst divus mēnešus. Tas notiek visiem brāļiem kopā, gan tiem, kuri vēlas kļūt par priesteriem, gan tiem, kuri kalpos kā brāļi. Parasti mūža svētsolījumu salikšana notiek Krakovā Sv. Mises laikā. Tas vienmēr ir svinīgs notikums, uz kuru ir aicināti viesi – vecāki, tuvinieki un draugi. Svētsolījumu svinības ir iespējamas arī citur. Piemēram, ja kāds brālis ir no Ukrainas vai Slovākijas, tad viņam ir iespējams salikt svētsolījumus tur, no kurienes viņš nāk.

Vai brāļiem ir iespējams apciemot tuviniekus?

Postulāta un noviciāta laikā mēs nevaram braukt uz mājām. Šajā laikā vecāki var mūs apciemot reizi mēnesī. Vēlāk, kad mēs studējam filosofiju un teoloģiju, katra semestra beigās mums bija iespēja braukt uz mājām – uz vienu nedēļu pēc Ziemassvētkiem un uz divām nedēļām jūlijā vai augustā. Pēc ordinācijas mums atvaļinājums ir vienu mēnesi, katru gadu. Kad un kā to izmantot mēs sarunājam savā starpā, lai vienmēr kāds būtu uz vietas.

Vai jūs vienmēr nēsājat ordeņa tērpu?

Tas nav obligāti. Tā ir mūsu izvēle. Baznīcā un lūgšanas laikā vienmēr esam habitā. Klosterī esam aicināti nēsāt habitu, bet, ja mēs strādājam fizisku darbu, dodamies aktīvā atpūtā, piemēram, pie jūras vai kur citur, habitu varam nevilkt.

Kāds ir jūsu klostera dienas režīms?

Rīts sākas ar lūgšanām. Pl. 6.15 ir laudes, Kunga Eņģelis un meditācija. Pl. 7.15 ir Sv. Mise. Pēc Sv. Mises ir laiks meditācijai un pl. 8.15 ir litānija sv. Jāzepa godam. Sv. Terēze ļoti godināja sv. Jāzepu, tādēļ katrā mūsu klosterī lūdzas šo litāniju. Tad seko brokastis. Līdz pusdienām ir darbs. Dažreiz tas ir fizisks darbs pie klostera, dažreiz gatavojamies kādai konferencei vai rekolekcijām. Pl. 13.15 ir dienas lūgšana, sirdsapziņas izmeklēšana un Kunga Eņģelis. Pl. 13.30 ir pusdienas un rekreācija. Rekreācijā esam visi kopā, ejam pastaigāties parkā vai darām ko citu. Pl. 17.30 ir klusā lūgšana, kas ilgst stundu. Pl. 18.30 lūdzamies litāniju Vissvētākās Jaunavas Marijas godam, mūsu, Karmela lūgšanas, un vesperes. Pl. 19.00 ir vakariņas. Pl. 20.30 ir Kunga Eņģelis un kompletorijs. Pēc tam ir klusums līdz pat laudēm. Tā kā mēs kalpojam draudzē, dažreiz ir kādas kalpošanas arī pēc vakara lūgšanām.

Kāda ir jūsu klostera harizma?

Mūsu harizma ir kontemplatīvi apustuliska. Mūsu pienākums ir caur lūgšanu sasniegt vienotību ar Jēzu, tāpēc ir tik daudz laika klusajai lūgšanai. Bet to, ko piedzīvojam lūgšanas laikā, mēs nedrīkstam paturēt sev, mums ar to jādalās ar citiem cilvēkiem. Mūsu pienākums ir lūgšana un palīdzēt citiem cilvēkiem saprast lūgšanu, to padziļināt un dažreiz pat iemācīt lūgties. Mēs esam aicināti kalpot visiem cilvēkiem – jauniešiem, pieaugušajiem, visiem tiem, kuri grib padziļināt savu ticību. Mēs bieži kalpojam rekolekcijās. Mūsu kalpojums ir garīgā vadīšana un garīgā saruna. Cilvēki nāk pie mums, lai runātos un stiprinātu ticību.

Mēs saucamies Baskāju karmelīti – Vissvētākās Jaunavas Marijas no Karmela kalna brāļi, un tāpēc esam garīga ģimene, kas veltījusies Jaunavas Marijas godināšanai un viņas kulta izplatīšanai. Mēs cenšamies kalpot Jēzum pēc Marijas parauga. Vispirms to īstenojam caur svētā skapulāra dievkalpojumu. Apliecinot, ka caur šo zīmi piederam Marijai, mēs cenšamies viņu rādīt pasaulei.

Līga Malāne, tālr. 26397332 kbvlatvija@inbox.lv

Katoļu Baznīcas Vēstnesis Nr.16, 2009. gada 22 augustā