Kādas dvēseles stāsts

Ar Kādas dvēseles stāstu jums, cienījamajiem latviešu lasītājiem tiek nodota jauna grāmata, kurai līdzīgu, laikam, būs grūti atrast visā līdzšinējā latviešu literatūrā. Šī grāmata franču oriģinālā pirmo reizi parādījās 1898. gadā. Kopš tā laika tās izdevumi sekoja viens otram bez pārtraukuma un nav apstājušies līdz mūsu dienām. Katrus divus, trīs gadus parādās jauns izdevums, citā apdarē un ietērpā, kas, saglabājot neskartu stāsta pirmo, galveno daļu, pārējo vielu sniedz gan saīsinātā, gan paplašinātā veidā. Neatlaidīgais pieprasījums pēc šīs grāmatas runā skaidru valodu par tās vienmēr pastāvošo aktualitāti.

Kādas dvēseles stāsts ir jau pārtulkots vairāk nekā 30 dažādās valodās, pie kam vairākās no tām jauni izdevumi un jauni tulkojumi neapsīkst. Arī latviešu valodā šī grāmata bija parādījusies ar nosaukumu Dvēseles pordzeivojumi, 1927. gadā Dorbs un Zineiba apgādā Rēzeknē. Izdevums tika izsmelts ļoti īsā laikā. Otrs, diemžēl, tam nesekoja, kaut gan pieprasījums bija liels. Nedaudzie tautieši, kas, neskatoties uz visām dažkārt tik drūmām un baigām dzīves gaitām un likteņa pārbaudījumiem, ir saglabājuši šo grāmatu, glabā to arvien ar lielu pietāti kā kādu relikviju un atkārtoti lasa tādā pat garā un noskaņojumā, kā viņi lasa tādus retumus kā Sekošanu Kristum Simvoriana Mieleško vai Brāļu Skrindu tulkojumā.

Kādas dvēseles stāstu ir sarakstījusi vienkārša klostera Māsa, Karmela ordeņa mūķene, kas savu laicīgo mūžu noslēdza 1897. gadā 24 gadu vecumā. Šis dvēseles stāsts nav nekas cits, kā autores dzīves apraksts, proti, autobiogrāfijā, domāta ne publicēšanai, bet gan pilnīgi kofidenciāli uzticēta visintimākām personām, kādas viņai bija — viņas divām miesīgām māsām un klostera priekšniecei — un sarakstīta, runājot par māsām, uz viņu vēlēšanos, un attiecībā uz priekšnieces gribu — svētas paklausības vārdā.

Kādas dvēseles stāsts kā autobiogrāfijā ir ierindojams pasaulslaveno autobiogrāfiju skaitā un stādams blakus sv. Augustīna Atzīšanās stāstam (Confessiones), sv. Terēzes no Avilas Dzīves aprakstam (Vie ecrite par elle-meme) un vairākām citām autobiogrāfijām, kas kopš kristīgās kultūras sākumiem, no tās pārpilnām smeļoties un tās gaismā, ir parādījušās gadsimtu gaitā. Līdzīgi nupat minētajām autobiogrāfijām arī Kādas dvēseles stāsts gandrīz mūsu acu priekšā ir izdarījis un turpina darīt garīgu apvērsumu daudzās jo daudzās dvēselēs: neskaitāmus lasītājus tas ir vedis pie nopietnas un izšķirīgas sirdsapziņas izmeklēšanas, pie garīgo vērtību pārvērtēšanas pēc principiem, kas ietverti šai grāmatā un izteikti kristālskaidrā formā, apburošā sirsnīgumā un valodā, kas reizē valdzina visdziļākos garus un ir tikpat labi saprotama visvienkāršākajam lasītājam. Milzum daudz lasītājiem šī grāmata ir atvērusi acis jaunai realitātei, ko viņi agrāk nemaz neapzinājās. Patiesības meklētāji, kas nevarēja atrast atbildi uz smeldzošajiem jautājumiem ne filozofiskās sistēmās, ne teoloģiskos pētījumos, ne sociālās doktrīnās, to visai vienkārši uzgāja šai grāmatā kā « dārgo pērli, un tad aizgāja un pārdeva visu, kas viņiem bija, un nopirka to » (Mt. 13, 46).

Šo grāmatu lasa teologi, un tā ir pati par sevi saprotama lieta. Kā sakrālo zinātņu izkopēji un veicinātāji viņi veltī tai un tās autorei savus pētījumus, tos publicē. No universitāšu katedrām profesori lasa lekcijas par šai grāmatā izraisītām problēmām.

Dievbijīgie cilvēki Kādas dvēseles stāstā smeļas jaunu ierosmi reliģiozās dzīves izkopšanai. Vienkārša ticīga tauta to lasa ar godbijību un sajūsmu. Tas ir mīļš viesis kristīgo ģimeņu pavardos, kur to ar sajūsmu lasa gan vecāki, gan viņu jaunās atvases, īpaši dziļu iespaidu tas atstājis un atstāj uz pasaules indīgās dvašas vēl neskarto jaunatni.

 Bīskaps Boļeslavs Sloskāns