Priecīgus Kristus Augšāmcelšanās svētkus!
Kristus augšāmcelšanās mums māca, ka nav vēstures, kuru būtu tik lielā mērā iezīmējusi vilšanās un grēks, ka to nevarētu apmeklēt cerība. Neviens kritiens nav definitīvs, neviena nakts nav mūžīga, nevienai brūcei nav lemts palikt atvērtai uz visiem laikiem. Lai arī cik tālu, nomaldījušies, vai necienīgi mēs justos, nav tāda attāluma, kas varētu izdzēst Dieva mīlestības neiznīcināmo spēku.
Svinot Kunga Augšāmcelšanās svētkus, novēlu katram no mums personisku un dziļu tikšanos ar Augšāmcelto Jēzu.
Kā atgādina pāvests, ja pakavēsimies pie Evaņģēlija stāstiem, tad pamanīsim, ka augšāmcēlušais Kungs nedara neko iespaidīgu, lai iedegtu ticību savos mācekļos. Viņš nenāk eņģeļu pulku ieskauts, neveic skaļus žestus, nesaka svinīgas uzrunas, lai atklātu universa noslēpumus. Tieši pretēji, Viņš tuvojas diskrēti kā jebkurš ceļinieks, kā izsalcis vīrs, kurš lūdz padalīties nelielā maizes riecienā.
Mums dažreiz šķiet, ka Kungs Jēzus ir tuvu tikai lūgšanas vai meditācijas brīžos, kad mūsu dzīve ir sakārtota un gaiša. Taču, Augšāmcēlušais ir mums tuvu arī vistumšākajās vietās – mūsu kritienos, izjukušajās attiecībās, ikdienas grūtībās, kas nospiež mūsu plecus, šaubās, kas mums atņem drosmi. Nekas no tā, kas esam, neviens mūsu eksistences fragments Viņam nav svešs.
Lai tikšanās ar Augšāmcelto mūsu ikdienas dzīvē, piepilda mūs ar jaunu prieku un cerību.
T. Jaroslavs Nedza OCD
