Adventa III svētdiena
Svētais Pāvils pirmajā vēstulē Tesalonikiešiem sniedz kopējos kristiešu apvienības principus: Vienmēr jūs esiet priecīgi! Bieži iespējams, tik grūtos laikos kā pašlaik, ka tas nav kāds absurds? Daudz līdzīgu jautājumu varam rast savā sirdi. Savukārt cilvēks atrod vairākus iemeslus, lai priecātos. Taču Dievs viņu nepārtraukti mīl un sola viņam laimi, kuru neviens nevar sabojāt, ne atņemt.
Ko varam teikt lūgšanas saistība? Labi zinām, ka ne katru dienu tai veltām laiku un mums nav nekāda attaisnojuma tam, bet apustulis mums iesaka: nemitīgi lūdzieties! Kā to panākt? Tiek runāts par mūsu nostāju. Jo var lūgties vārdos, domās, darbos, klusējot, upurējot savus trūkumus un slimības. Lūgšanai ir liela vērtība, tāpēc tā kaut ko arī maksā (mūsu darbi, atteikšanās no kaut kā, laika veltīšana tai).
Tas vēl nav viss. Svētais Pāvils iet tālāk: Par visu esiet pateicīgi. Tas rodas no apziņas, ka viss kas man pieder un viss, ko es redzu, nāk no Dieva. Vai tavā dzīvē, brāli un mās, patiešām nav nekā, par ko varētu pateikties Dievam? Domāju, ka tā visa varētu būt ļoti daudz. Tādēļ jāmācās pateikties Dievam kaut vai par sīkumiem, lai iemācītos pateicības pamatus, bet ne tikai lūgtos.
Nākamais princips: neslāpējiet garu apvienojas ar mierinājumu un gara pacēlumu. Ja, gadiem ejot, nespējam saskatīt citu panākumus, nenovērtējam labo gribu un labprātīgās pūles, ja visus un par visu cenu mēģinām nosliet uz savu pusi, tad savā apkārtnē slāpējam labo garu. Svarīgi ir vienlaicīgi neslāpēt garu arī pašam sevi. Tāpēc mums jābūt tolerantiem, optimisma un prieka pilniem, kad piemeklēs dažādas grūtības.
Tālākais mūsu uzdevums ir: pārbaudiet visu, tas nozīmē – meklē, pārbaudi, iepazīsti, lasi, bet vēl labāk iepazīt Dieva gribu, sevi pašu, lai kāds cits neaizvesta tevi maldu ceļos, bet: kas labs, to paturiet! No visa ļauna turieties tālu!
Svētais Pāvils novēl, lai mūsu kā kristiešu liecības būtu skaidri lasāmas, lai caur mūsu dzīvi, cilvēki varētu iepazīt Dievu. Tādēļ tik daudz rūpju iegulda, lai mūsu liecības nebūtu melīgas. Kā svētais Jānis Kristītājs, kurš neliecināja par sevi, bet nāca, lai rādītu cilvēkiem patiesību: Viņš nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par Gaismu. Liecināt par gaismu, tas nozīmē ir tiek par to, ko cilvēki uzskata par gaismu, ir patiesības gaisma kas ir pats Dievs. Tādēļ kristiešu liecības nedrīkst aptumšot šo patieso gaismu, bet vadīt uz šo gaismu.
T. Staņislavs Praciaks OCD
