Garīgais dārzs

„Tam, kas uzsāk lūgšanas ceļu, ir jāiedomājas, ka viņam ir jāiekopj dārzs neauglīgā un nezālēm aizaugušā zemē, lai Kungs par to varētu priecāties (…). Kā jau labiem dārzniekiem pienākas, mums jācenšas, lai mūsu labie stādi augtu, un tie rūpīgi jālaista, lai tie nevis nokalstu, bet saplauktu ziedos, kas izdalītu spēcīgu smaržu, tā priecēdami mūsu Kungu un Viņu mudinādami bieži vien tīksmināties par šo dārzu un atpūsties šo tikumu vidū. ”

Sv. Terēze no Jēzus Dzīve 11, 6

Staigājot pa blakus esošo Dzegužkalna parku, daži nāk arī uz mūsu dārzu, lai apsēstos un kādu brīdi pabūtu klusumā. Skatoties uz zaļajām tūjām, ziedošajiem krūmiem, nopļauto zāli, bieži jautā, kas par to rūpējās? Cik daudz laika aizņem izveidot tādu dārzu? Kur var nopirkt tādas apaļveidīgās tūjas? Tie, kuriem pašiem ir dārzs, zina, ka dārzu nepietiek tikai iestādīt. Ir vēl nepieciešama laistīšana, mēslošana, pļaušana, ravēšana. No tūjām pašam vajag veidot attiecīgas formas. Tāpēc vēlos sirsnīgi pateikties visiem, kuri mums palīdz veidot mūsu karmela dārzu. Atceramies jūs lūgšanās.

Šodien novēlu, lai skaistie dārzi pie mūsu mājām vai kur citur, mūs mudina padomāt par mūsu garīgo dzīvi. Sv. Terēze piedāvā tiem, kas uzsāk lūgšanas ceļu, iedomāties, ka viņam ir jāiekopj dārzs neauglīgā un nezālēm aizaugušā zemē, lai Kungs par to varētu priecāties.

Cilvēks, kurš plāno izveidot dārzu, vēlas, lai tajā plauktu un ziedētu ziedi un krūmi visu vasaru, lai dārzs būtu skaists ne tikai vasarā, bet arī ziemā. Veidojot dārzu pirmo reizi, cilvēks parasti nezina, kādi krūmi zied agri pavasarī un kādi vēlu rudenī, kādus var stādīt saulainā vietā un kādus ēnā. Lai to uzzinātu, vajag pajautāt tiem, kas ar to nodarbojas, vai lasīt piemērotās grāmatas. Līdzīgi, uzsākot savu lūgšanas dzīvi, katram rodas daudz jautājumu. Tāpēc esam aicināti jautāt un runāt ar tiem, kuri iet līdzīgu ceļu, vai lasīt garīgo literatūru. Šeit noteikti var mums palīdzēt sv. Terēze, kuru sauc par lūgšanas skolotāju un kura šo ceļu jau nogāja un par to raksta savās grāmatās.

Uzsākt lūgšanas ceļu nav viegli. Vajag apzināties, ka šis ceļš ir garš un pieprasa pilnīgu uzticēšanos Jēzum. Sv. Terēze jautā: „Ak, manas dvēseles Kungs un viss mans labums! Kāpēc gan nebija Tava griba, ka dvēsele, kas apņēmusies Tevi mīlēt (…) tiek bez kavēšanās pacelta līdz šīs mīlestības pilnībai? ” Un pati atbild: „Jo mēs esam tik skopi un tik gausi tajā, lai sevi pilnībā atdotu Dievam, ka nevaram vien beigt gatavoties(…).”

Kaut gan šis ceļš nav viegls un pieprasa pūles, tas, kurš viņu uzsāk, nevar vairs griezties atpakaļ. Vai dārznieks, kurš iestādīja dārzu, par kuru rūpējās ilgus gadus, kurš pazīst visus savus krūmus, var to atstāt novārtā? Padomāsim, kā izskatās mūsu garīgais dārzs? Vai mēs jau uzsākām viņu veidot?

Sv. Terēze saka: „ Šis salīdzinājums mani ārkārtīgi iepriecina, jo bieži vien savas lūgšanu dzīves sākumā es ar lielu prieku iztēlojos savu dvēseli kā dārzu un Kungu, kas pa to pastaigājās. Es Viņam lūdzu, lai Viņš dara spēcīgāku tikumu ziediņu smaržu, jo man šķita, ka šie asni grasās spraukties laukā no zemes. ” Lūgsimies arī mēs, lai Kungs dara spēcīgāku mūsu tikumu ziediņu smaržu.

T. Jaroslavs Nedza OCD

Vairāk bildes no mūsu dārza varat skatīt galerijā: www.karmel.lv/portfolio-item/darzs/