Parastā liturģiskā laika XVI. svētdiena

Dieva loģika ir savādāka nekā cilvēka. Mēs bieži kļūdamies domājot, ka Dievs ir tāds pats kā mēs, jo domājam, ka Viņš rīkojas līdzīgi mums. Protams, mēs zinām, ka Viņš ir kaut kas cits, bet, tiešām, vai mēs tam ticam? Cik bieži mēs gribam, lai Dievs atmaksā otram cilvēkam kādu ļaunumu. Vai mēs nevēlam otram cilvēkam kādu nelaimi?
Gudrības grāmatā mēs lasām: Kungs, nav cita dieva kā tikai Tu, kas rūpējies par visiem. Un saviem bērniem Tu dāvāji labu cerību, jo Tu dod iespēju nožēlot grēkus. Tāds pats arī teica psalmists: Tu, Kungs, esi žēlsirdīgs un saudzīgs Dievs, lēnprātīgs, ļoti labvēlīgs un patiess. Redzi, brāli un māsa, ja tāds ir mūsu Dievs un Tēvs, tad arī mums ir jābūt tādiem. Jā, protams, tas ir grūti, bet, vai mēs gribam būt īsti, pilnīgi kristieši, vai nē? Grūtībās, problēmās mēs neesam vieni paši, bet ir Tas, kurš grib mums palīdzēt. Par to ļoti labi zināja un ticēja psalmists, tādēļ lūdza: Uzlūko mani, dod spēku savam kalpam! Taču Dievs deva mums savu spēku – Svēto Garu. Svētais Pāvils mums māca: Brāļi, Svētais Gars palīdz mūsu nespēkam, jo mēs īsti nezinām, ko lai lūdzam, un Gars pats aizbildina par mums ar vaidiem, kas nav izsakāmi vārdos.
Kāpēc par to runāju? Tāpēc, ka Jēzus grib, lai mēs dzīvotu un nobriestu uz svētību kopā ar ļauniem cilvēkiem. Tā ir viena no Dieva žēlsirdības formām. Labie un ļaunie cilvēki dzīvo kopā tai pašā laikā, tajos pašos dzīves apstākļos. Vieni rāda nelāga piemēru, otri dod labu piemēru. Un tā būs līdz pasaules beigām. Bet cik bieži mēs esam līdzīgi šiem cilvēkiem, kuri gribēja izdarīt labi un jautāja savam kungam: Vai gribi, lai mēs ejam un tās salasām? Cik daudz vienā mazā sirdī ir žūpošanas, agresijas, pornogrāfijas, netaisnības, liekulības, nodevības, slinkuma, alkatības nezāles. Bet cik vairāk tas ir laulībās, ģimenēs, starp kaimiņiem, draudzēs, valstīs. Un tādēļ ir liels kārdinājums tās izraut, bet Jēzus skaidri runā: Nē, bet ļaujiet abiem augt līdz pļaujas laikam!

T. Staņislavs Praciaks OCD