Cilvēks ceļ daudz ēku: vienas ir lielas, otras ir modernas. Starp tām ir arī dažādu reliģiju svētnīcas. Mēs zinām, ka visā pasaulē ir daudz baznīcu. Tās ir lielas, skaistas vai mazas, bet vecas un tās ir vēsturiski kultūras pieminekļi. Bet ir arī jaunas un modernas baznīcas. Protams, baznīca bez cilvēkiem ir tikai tukšs objekts vai piemineklis.
Šodien Jēzus runā par savas miesas svētnīcu, bet jūdi to nesaprot, jo viņi domā, ka svētnīca ir tikai ēka. Tāpēc viņi kļūdās, bet Jēzus doma ir tā, ka visi ticīgie ir viena ģimene, viena svētnīca. Bet, par to, ka mēs esam svētnīca, mums atgādina svētais Pāvils: Vai jūs nezināt, ka esat Dieva svētnīca un Dieva Gars mājo jūsos? Dieva svētnīca ir svēta, un tā esat jūs. Tādēļ ne tikai baznīcai, bet arī mūsu sirdīm, dvēselēm vajag būt skaistām un tīrām. Mēs visi esam brāļi un māsas, bet vai patiešām mēs esam viena sirds un domājam vienas domas? Komūnija mums ir mīlestības dāvana, lai mums būtu spēks mīlēt otru cilvēku, pieņemt viņu un arī ja tas būs vajadzīgs, piedot viņa vainas. Svētais Jānis Zeltamute teica, ka mūs apvieno daudz kas: viens galds, kurš ir sagatavots mums visiem; un viens Tēvs mums visiem, kura bērni mēs visi esam. Jo mūsu Tēvs grib, lai mēs savstarpēji mīlētu viens otru. Ja mēs ēdam kopā pie viena galda, tā ir vislielākās mīlestības liecība.
Es jums novēlu to, par ko runā Origens: “Un centīsimies arī mēs darīt visu, lai mēs visi runātu vienu, justu vienu un neko nedarītu konkurences vai tukšas slavas dēļ, bet, būdami vienā garā un vienisprātis, mēs varētu kļūt par akmeņiem altārim.”
T. Staņislavs Praciaks OCD