Laju kopiena

Terēzes Karmela kopiena (Baskāju karmelītu laju ordenis)

 Terēzes Karmela kopiena jeb Baskāju karmelītu laju ordenis Latvijā pastāv kopš 1992.gada.
Tā kā karmelītu ordeņa Latvijā vēsturiski nebija, tad sākumā darbība balstījās uz ārvalstu karmelītu priesteriem.

1991.g. viena no tagadējām kopienas biedrēm, iepazinusies ar karmelītu garīgumu, vēlējās iestāties Terēzes karmela kopienā Vācijā, kur tai laikā mācījās. Tomēr par kopienu atbildīgais priesteris, karmelītu tēvs Reinhards Kērners nolēma, ka viņai nav lietderīgi piederēt karmela kopienai Vācijā, ja viņa pastāvīgi dzīvo Latvijā. Tomēr tēvs Reinhards piekrita apmeklēt Latviju un uzņemt biedrus Latvijas kopienā, ja tādu izdotos izveidot no vismaz četriem biedriem.

1992.g.28.augustā pēc mūsu uzaicinājuma tēvs Reinhards Kērners, OCD ieradās Latvijā.
Rīgas Katoļu Garīgā semināra telpās viņš no 28.-30.augustam nolasīja vairākas lekcijas par
karmelītu garīgumu un iekšējo lūgšanu un Terēzes Karmela kopienā uzņēma pirmos 7 biedrus.

Turpmāk t. Reinhards Kērners apmeklēja Latviju 1994.,1996. un 2000.gadā, uzņemot kopienā jaunus biedrus un pieņemot solījumus uz laiku un uz mūžu no esošajiem biedriem.

2000.g.13.maijā Rīgas Katoļu ģimnāzijas kapelā, svinīgi nolasot Baskāju karmelītu
ordeņa ģenerālvadītāja t. Camillo Maccise, OCD 2000.g.28.aprīlī izdotu rakstu,
t. Reinhards Kērners, OCD pasludināja Rīgas/Latvijas Sv.Jāņa no Krusta Terēzes Karmela
kopienu par kanoniski nodibinātu.

Tā kā karmelītu tēvu Latvijā joprojām nebija, attīstījās sadarbība ar ārvalstu karmelītu priesteriem un laju karmelītiem. Divas reizes mūs ir apmeklējis Zviedrijas bīskaps, karmelītu tēvs
Anderss Arboreliuss, tāpat arī kādreizējais Austrijas provinciāls t. Pauls Weingartners. Daudzreiz mūs apciemoja t. Ulrihs Dobhans. No Vācijas vēl viesojušies t. Werner Hilbrig un t. Robert Schmidbauer, no Itālijas – t. Angelo Lanfrachi, no Spānijas – t. Damaso Zuazua un t. Maximiliano
Herraiz. Kopienā viesojušās arīdzan laju karmelītes: no Meksikas – Irma Estrada Franko, no
Vācijas – Ute Reich, no Somijas – Heidi Tuorila Kahanpë, kurām savās zemēs ir lieli nopelni Laju Karmela veidošanā un attīstībā.

2006. gada rudenī Latvijā ieradās pirmie trīs karmelītu tēvi (no Polijas, Kolumbijas un Meksikas). Viens no viņiem – t. Jaroslavs Nendza – arī šodien kalpo Latvijā un ir Rīgas sv. Jāzepa baznīcas prāvests. Tas deva agrāk nebijušu iespēju pastāvīgi saņemt garīgo vadību no karmelītu tēviem tepat Latvijā. Patlaban Latvijā darbojas 3 karmelītu tēvi no Polijas.

 2008.g. aprīlī ordeņa ģenerālis lūdza ordeņa kapitulu iekļaut visas Latvijā esošās Karmela kopienas Krakovas Baskāju karmelītu provincē.

 2008.g. 14.decembrī par to tika oficiāli paziņots kopienai. Par kopienas garīgo asistentu tika iecelts  t. Maksimiliāns Podwika.

 Kopienai izveidojusies arī laba sadarbība ar karmelītu ordeņa māsām no karmelītu klostera Essenē (Vācija). No kopienas uz Essenes klosteri devušās divas māsas, kur viena jau kļuvusi par klostermāsu ar mūža solījumiem.

 Pēdējos gados Terēzes karmela kopienai ir laba sadarbība arī ar Karmelītu ordeni (O.Carm.). Mūs vairākkārt ir apmeklējis t. Felix Schandl, O.Carm. no Vācijas.

Kopienā ir 20 cilvēki no dažādām Latvijas pilsētām. Pulcējamies reizi mēnesī. Sapulces ietver Sv. Misi, iekšējo lūgšanu, savstarpēju dalīšanos ticības pieredzē, pārrunas ar priesteri. Īpašu uzmanību pievēršam sv. Avilas Terēzes un sv. Krusta Jāņa darbu iepazīšanai.

 Kopienas biedri galvenokārt darbojas savās vietējās draudzēs. Divas Terēzes Karmela kopienas biedres ir izveidojušas Kristīgo Kultūras institūtu Edītes Šteinas forums, kurš jau 11.-o gadu
sekmīgi darbojas pieaugušo mūžizglītības laukā.

Reizi gadā notiek rekolekcijas, piem. Birkenvērderē (Vācijā)  vai tepat uz vietas, Latvijā.

 Mūsu Rīgas Terēzes Karmela kopienas īpaša iezīme ir atvērtība un patstāvība, jo tādus mūs ir audzinājis Karmela iedibinātājs Latvijā – t. Reinhards Kērners. Karmelītu laju kopiena ir patstāvīgs,
līdzvērtīgs Karmelītu ordeņa atzars un kā tāda tā pati ir atbildīga gan par izglītošanos un tālākizglītošanos, gan par garu, kāds kopienā valda. Jo vairāk tādēļ, ka vēsturiski Latvijas Terēzes Karmela kopiena ir unikāla, jo ir izveidojusies zemē, kur vēsturiski nebija nedz klauzūras māsu,
nedz arī karmelītu tēvu.