Par draudzi

Draudzes vēsture

Vispirms sv. Jāzepa baznīcu bija domāts būvēt Sarkandaugavā. 1934. gadā tika ierīkotas pirmās lūgšanu telpas Duntes ielā 52, privātas piecstāvu mājas pirmajā stāvā. Šī kapela bija veltīta sv. Jāzepa godam. Draudzes pirmais prāvests bija pr. Kazimirs Vilnis. Jaunu Sv. Jāzepa baznīcu sāka celt 1935. gadā Mežaparka prospektā, Sarkandaugavas kapu teritorijā. Pamatakmens likšanas ceremonija notika Kristus Karaļa svētkos, tādēļ kopš 1937. gada dievnams tiek saukts par Kristus Karaļa baznīcu.

Sv. Jāzepa draudzi tika nolemts veidot Pārdaugavā, atdalot Iļģuciemu no sv. Alberta draudzes. Baznīcas ierīkošanai tika izvēlēta koka ēka Embūtes ielā 12/14, kas savā laikā tika izmantota kā kino zāle, vēlāk kā noliktava. Šī māja tika izremontēta un piemērota baznīcas vajadzībām.

Rīgas Sv. Jāzepa Romas katoļu draudze tika nodibināta 1943. gadā. Tās pirmais prāvests bija pr. Leonards Kozlovskis. Dievnams tika iesvētīts 1943. gadā 1. jūlijā. Padomju varas gados bija paredzēts baznīcu slēgt, bet, pateicoties mācītāju drosmei un uzņēmībai, draudze turpināja darboties visus padomju okupācijas gadus un kļuva par Pārdaugavas katoļu garīgo centru.

Astoņdesmitajos gados draudzes prāvests pr. Valfrīds Vīnbergs no vienkāršas telpas ar augstiem griestiem izveidoja skaistu baznīcu ar torni. Šis pārveides darbs tika uzsākts vēl tajā laikā, kad jaunas baznīcas neļāva celt, tāpēc būvdarbi iesākās it kā apmūrējot ar ķieģeļiem esošo veco koka ēku, bet patiesībā tika mūrēta jauna ķieģeļu celtne. Pēc jauno sienu uzmūrēšanas vecās, satrunējušās iekšējās sienas tika izņemtas. Pienāca deviņdesmitie gadi, kad varēja brīvi projektēt un celt pēc izvēles. Turpinot būvdarbus un izmantojot arī bēniņu telpas, kādreizējā kino zāle pārtapa par nelielu, pievilcīgu baznīciņu. Var teikt, ka laikā no 1986. – 1992. gadam sv. Jāzepa baznīca tika uzcelta praktiski no jauna. Par to liels paldies draudzes prāvestam Valfrīdam Vīnbergam un, protams, arī draudzes locekļiem, kuri ļoti aktīvi iesaistījās baznīcas celtniecības darbos. Jaunā baznīca tika iesvētīta 1993. gadā. Baznīcas galvenajā altārī atradās mākslinieka Georga Šēnberga 1943. gadā tradicionālā manierē gleznotā sv. Jāzepa ar Bērnu Jēzu altārglezna.

Baznīcas iekštelpu grezno eklektisma stila neorenesanses formās veidoti 19. gadsimta soli, kas, tāpat kā altāra galds, ir Holandes Betānijas māsu draudzes dāvinājums Sv. Jāzepa baznīcai 1996. gadā.

Šobrīd sv. Jāzepa baznīca ir 13 m gara un 6 m plata ķieģeļu celtne ar skārda jumtu, tā ir viennavas telpa ar koka grīdu. Baznīcā ir izvietotas 3 altārgleznas (māksliniece Māra Kravale): „Rožukroņa Dievmāte” (1997.g.) kreisajā sānu altārī, “Žēlsirdīgais Jēzus” (1998.g.) labajā sānu altārī, “Sv. Jāzeps ar Bērnu Jēzu” (2000.g.) galvenajā altārī. 2.stāvā atrodas pastorālās aprūpes telpas. Pie ieejas baznīcā atrodas balkons korim.

Pēdējoreiz baznīca remontēta 2008. gadā, kad tika pārkrāsota baznīcas iekšpuse. 2012. gadā tika nomainīta baznīcas apskaņošanas sistēma un apgaismojums. Tika uzstādītas jaunas, kokā grebtas Krusta ceļa stacijas.

Dievkalpojumi notiek latviešu un poļu valodās.