2. novembris – Mirušo piemiņas diena

Šodien mēs domājam par tiem visiem, kuri jau ir miruši, bet viņos ir palicis kaut kas, kas ir pret Dieva taisnību un kas viņiem neļauj būt kopā ar Viņu. To atlīdzināt viņi var caur savām personiskajām ciešanām, bet arī mēs varam viņiem palīdzēt caur savu lūgšanu, svētās komūnijas pieņemšanu.
Mēs labi zinām, ka pēc mūsu nāves mūs gaida Dieva tiesa. Katrs saņems pēc tā, kā viņš dzīvo. Bet tiesa ir šāda: labie tiks nošķirti no ļaunajiem un šī šķirošana turpinās katru dienu. Katrs cilvēka darbs viņu vai nu tuvina debesīm, vai arī attālina no tām. Vai cilvēks ir kopā ar Jēzu, lai kopā ar Viņu uzvarētu, vai arī attālinās no Jēzus un zaudē. Tas ir katru dienu. Tās ir mūsu ikdienas izvēles. Ja mēs izvēlamies labi, tad viss ir pareizi. Katru dienu mums ir jādomā par Dieva labvēlību un taisnību un jādara citiem labu, jānes mieru, prieku, mīlestību, piedošanu, jālūdzas vienam par otru un jāpalīdz viens otram. Katram no mums ir jābūt atbildīgam par sevi un par citiem, vispirms par mirušajiem, kuri nevar sev palīdzēt, bet mēs varam viņiem palīdzēt.
Tā ir mūsu cerība: Lai jūsu sirds nebīstas! Jūs ticat Dievam, ticiet arī man! Mana Tēva namā mājokļu ir daudz. Es eju sagatavot jums vietu. Dievam vārds ir darbs. Ja mēs savā dzīvē, kāda tā arī nebūtu, būsim uzticīgi Dievam, tad Viņš izdarīs, ka mūsu nāve būs tikai maiga pāreja uz mūžīgo dzīvi.

T. Staņislavs Praciaks OCD