Svētā Mariama Bavardi (Mariam Baouardy), no Krustā sistā Jēzus 1846. gada 5. maijs – 1878. gada 26. augusts.
Kanonizēta 2015. gada 17 maijā. Piemiņas diena 25 augusts.

Divpadsmit no trīspadsmit brāļiem nomira, vēl mazi būdami. Ar salauztu sirdi, bet cerības pilna, viņas māte lūdza vīram: “Dosimies uz Betlēmi kājām, lai Jaunavai Marijai izlūgtu meitu! Un apsolīsim viņai – ja mūsu lūgšanas tiks uzklausītas, meitu sauksim par Mariamu un veltīsim viņu Dievam.” Mariamas piedzišana nāca kā brīnišķīga atbilde uz daudzajām lūgšanām un izlietajām asarām, kuras vecāki veltīja Jaunavai Marijai.
Kad Mariamai bija tikai divi gadi, viņas vecāki nomira. Rūpes par viņu uzņēmās tēvocis. Trīspadsmit gadu vecumā saskaņā ar vietējām tradīcijām meitenei tika noskatīts līgavainis un viņu gatavojās izdot pie vīra, tomēr svētā tam ļoti pretojās, uzstājot, ka vēlas savu dzīvi veltīt Dievam. Par sodu tam tēvocis viņu nolīga par kalponi un parūpējās, lai Mariamai tiktu doti vissmagākie un nepatīkamākie darbi. Musulmaņu kalps, ar kuru viņa kopā strādāja, centās meiteni novirzīt no kristietības. Tomēr Mariama palika uzticīga pārliecībai, ka nekad neatteiksies no savas ticības. Par to viņš Mariamai iegrieza kaklā. Brīnumainā veidā pēc Jaunavas Marijas parādīšanās viņa tika dziedināta. Viņa pameta tēvoča mājas uz visiem laikiem.
Mariama daudz lūdzās. Viņai izdevās atrast darbu kādā arābu kristiešu ģimenē par pavāri. Te viņa skaidri saprata, ka vēlas kļūt par klostermāsu. 1860. gadā viņu pieņēma Svētā Jāzepa no Parādīšanās māsas. Taču pēc tam, kad viņas tuvumā sāka notikt neparastas parādības, klostera priekšniece lika pamest kopienas māju. Tā kā klosterī viņai bija liegts iestāties, 1867. gadā viņa kļuva par karmelītu laju māsu. Vēlāk svētajai tomēr tika dota atļauja iestāties karmelītu klosterī un viņa pieņēma vārdu Mariama no Krustā sistā Jēzus. Savukārt 1875. gadā viņa bija viena no tām, kas piedalījās Apustulisko karmelītu māsu klostera dibināšanā Betlēmē (kas bija pirmais reliģiskais ordenis šajā reģionā), kur arī pavadīja atlikušo savas dzīves posmu.
Mariama Bavardi bija mistiķe, pazemīga un mazizglītota sieviete ar neparastu domas skaidrību un daudzām Svētā Gara dāvanām. Viņš sniedza neskaitāmus padomus un teoloģiskus skaidrojumus. Pāvesta Pija IX laikā viņa tam atklāja, ka semināros valda pārāk liels sekulārisms un nav Svētā Gara darbības. Viņas kvēlākā vēlme bija atrasties nemitīgā Svētā Gara klātbūtnē. Tomēr 40 dienas viņai nācās cīnīties ar dēmoniskiem spēkiem, pēc kā viņa saņēma stigmatus. Viņa mira 1878. gada 26. augustā no gangrēnas pēc tam, kad klostera būvniecības laikā guva ievainojumu.

Sabīne Radčenko Jauni svētie katoļu Baznīcā, Katoļu kalendars 2016, lpp. 85-86