VJM debesīs uzņemšanas svētki

Baznīcā Magnificat dziedāja jau pirmās kristiešu paaudzes. Tāpēc sv. Lūkass šo tekstu iekļāva savā Evaņģēlijā. Blakus Tēvs mūsu … tā ir vecākā kristiešu lūgšana.
Zīmīgi, ka šajā himnā Vissvētā Māte runā par to, ko Dievs ir izdarījis Viņas dzīvē. Viņa kā jauna sieviete Elizabetes un Zaharija mājā, paskatījās uz savu dzīvi kā brīnumu virkni. Tas lika Viņai ļoti pozitīvi raudzīties uz gadiem, kuri jau bija pagājuši. Pat jaunībā Viņa mācēja dziedāt pateicības dziesmu. Viņas dzīvē nebija vietas kurnēšanai.
Ir tikai viens notikums, kurā ir zināma nožēlas nots, kas adresēta Dēlam par palikšanu tempļa skolā Jeruzalemē bez Viņas ziņas. Viņam tolaik bija divpadsmit gadu. Kad Marija viņu atrada, tad pajautāja: “Dēls, kādēļ tu mums tā darīji?” Bet arī šajā notikumā Viņa atrada norādījumus par Debesu Tēva gribas pildīšanu. Viņa saprata, ka Jēzus ieiet brieduma laikā, kad Radītāja griba ir svarīgāka par vecāku gribu. Tas nenotiek uzreiz, bet gan kādu laika posmu. Tāpēc Jēzus kopā ar Mariju un Jāzepu atgriezās Nācaretē un “bija viņiem paklausīgs”. Audzināšanas procesā ir ārkārtīgi svarīgi pamanīt šo pāreju no vecāku gribas pildīšanas uz Debesu Tēva gribas pildīšanu. Marija mācēja pateikties Dievam par visu, tāpēc Viņa ar pateicību apņēma arī šo sāpīgo pieredzi.
Tēva gribas pildīšana izraisa to, ka ar katru minūti cilvēks ieiet sadarbības ar Dievu noslēpumā. Tas izraisa to, ka katrs elpas vilciens un sirdspuksts tiek pārvērsts pateicības aktā. Jo uz zemes nav nekas vērtīgāks par ciešu sadarbību ar Dievu. Marija to pieredzēja pat zem krusta. Redzot, cik pilnīgi Dēls pilda Tēva gribu, Viņa priecājās par viņu sadarbību. Marija arī apzinājās, ka viņu darbs atpestī pasauli. Asaras un sirdssāpes Viņā neizdzēsa dziesmas Magnificat vārdus. Viņa ietvēra tajā ne tikai brīnumus, kuros Viņa piedalījās personīgi, bet arī labumus, kuri kļuva par visas cilvēces līdzdalību.
Lai Viņas uzņemšana debesīs kļūtu mums par tikšanos ar pateicības Liecinieku un pateicības lūgšanas Skolotāju.

T. Staņislavs Praciaks OCD