Adventa III svētdiena

Īstais prieks, tas ir garīgais prieks, kurš atrodas dziļi mūsu sirdīs.  Tad kāpēc mēs bieži esam skumji? Ja mēs esam Dievā un Dievs ir mūsos, tad nevar skumt. Bet, vai Dievs ir mūsos? Cik gan bieži mēs neuzticamies Dievam, vai nepieņemam visus Viņa vārdus un to, ko Viņš mums pavēlēja? Pārsteigums ir tajā, ka mēs ļoti viegli noticam citiem cilvēkiem, tad, kāpēc ne Dievam?
Līdzīgi ir šodienas Evaņģēlijā, kad atnāca pie Jāņa Kristītāja cilvēki no farizeju vidus, kuri gribēja, lai viņš atzītu, ka ir Kristus. Viņi tā domāja, tāpēc ka zināja, ka Jānis ir virspriestera dēls un dzīvo ļoti stingri. Bet Jānis tas nav.
Svētais evaņģēlists Jānis raksta: Bija Dieva sūtīts cilvēks, viņa vārds bija Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai dotu liecību par Gaismu un lai caur viņu visi ieticētu. Viņš nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par Gaismu. Šie cilvēki ļoti kļūdījās. Bet, kad viņi gribēja uzzināt kas viņš ir, tad Jānis deva liecību par sevi un teica: Es esmu saucēja balss tuksnesī: dariet taisnu Kunga ceļu – kā pravietis Isajs sacījis. Bet jūsu vidū stāv Tas, kuru jūs nepazīstat un kurš nāks pēc manis, un kuram es neesmu cienīgs atraisīt Viņa kurpes siksnu.
Jānis Kristītājs pateica divas svarīgas lietas. Pirmkārt, ka mūsu vidū stāv Jēzus. Viņš vienmēr ir pie mums, katrā brīdī, katrā minūtē. Vai ir laime un prieks, vai ir grūti un skumji. Ja arī mēs par Viņu aizmirstam, Jēzus vienmēr stāv mūsu vidū. Otrkārt, ka Tas, kurš mūsu vidū stāv, ir arī Tas, kuru mēs nepazīstam. Tas nozīmē, ka visas mūsu spējas, kuras mums ir dotas, ir, lai mēs Viņu iepazītu. To, Kurš stāv mūsu vidū, Kurš skatās uz mums, un Kuru mēs nepazīstam. Bet īstais prieks ir cilvēkā, kurš iepazīst Kristu, kurš gaida uz Viņu, un kurš tiecas uz Viņu. Tas ir prieks, kas vairāk atver mūsu sirdis uz Dievu un cilvēku.
Svētais Pāvils mums atgādina: Brāļi, vienmēr esiet priecīgi! Nemitīgi lūdzieties! Par visu esiet pateicīgi, jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums. Pārbaudiet visu! Kas labs, to paturiet! No visa ļaunā turieties tālu! Brāli un māsa, ja tu iepazīsti Jēzus klātbūtni savā sirdī, kāpēc tu nevari būt priecīgs? Ja tu atrodi to, kar ir ļoti svarīgs, īsts un taisnīgs, kas dod dzīvību, un ja tu atrodi Jēzu, tad kas var paņemt tavu prieku?  Tad tavs prieks būs liels un tu vienmēr lūgsies, lai izpildītu Dieva gribu un par visu būsi pateicīgs.

T. Staņislavs Praciaks OCD