II Ziemassvētku svētdiena

Mēs esam dzirdējuši, ka žēlastība un patiesība ir nākušas caur Jēzu Kristu: ” Viņš Kristū ir izredzējis mūs jau pirms pasaules radīšanas, lai Viņa priekšā mēs būtu svēti un nevainojami mīlestībā.” (Ef 1, 4). Tātad, pirms pasaule sāka pastāvēt, pirms kaut kas radās, Dievs mūs izvēlējās. Mēs esam izvēlēti – ikviens no mums, kas šeit ir klātesošs, kā arī ikviens cilvēks, kurš jebkad ir dzimis un piedzims. Tā ir nenoliedzama realitāte! Tāpēc, lai cik gan no cilvēciskā viedokļa būtu svarīgi piederēt vienai vai otrai kopienai vai  būt otra cilvēka pieņemtam, tas viss nav nekas, ņemot vērā faktu, ka Dievs ir izvēlējies ikvienu no mums! Tāpēc mums ir stingrs un pastāvīgs atbalsta punkts, kuru neviens nevar iznīcināt, noņemt vai atņemt no mums. Tikai mēs paši varam to vai nu nepamanīt, vai arī ignorēt.
Dievs mūs izvēlējās pirms pasaules radīšanas! Tā mums ir pārsteidzoša atklāsme. Šī patiešām ir Labā Vēsts. Jo Viņš saka: “Es tev dodu stingru un uzticamu pamatu, Es piešķiru tavai dzīvei jēgu. Neatkarīgi no tā, kā tu pats sevi uztver, esi drošs, ka Es tevi esmu izvēlējies. Tev ir ļoti izteikti pamatots sākums: Es to izdarīju aiz mīlestības, saskaņā ar Manas gribas lēmumu. Un tava vēlme piederēt būtībā nav nekas cits kā ilgas pēc mīlestības ”. Tieši tā svētais Pāvils to pierakstīja: ” Viņš ir paredzējis saskaņā ar savas gribas lēmumu mūs pieņemt par bērniem caur Jēzu Kristu” (Efez. 1, 4-5). Cik bieži mēs izmisīgi cenšamies piederēt kādai nejaušai grupai vai kopienai, kamēr Dievs mūs izvēlējās pilnīgi nesavtīgi un bez maksas, jo mēs nekādā gadījumā nebūtu spējīgi to nopelnīt. Tomēr jau no paša sākuma Viņš mūs apņem un caurstrāvo ar savu mīlestību, piešķirot mūsu dzīvei jēgu un izvirzot mērķi, jo Viņš izvēlējās mūs, lai mēs būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā.
Kad šī Dieva izvēle mūsos nesīs augļus? Kad mēs jutīsim, kā Dieva mīlestība mūs pārņem? Tas notiks tikai tad, kad mēs to nenoliegsim; kad mēs ar pateicību pieņemsim Dieva izvēli un atvērsimies Viņa mīlestībai, priecājoties par iespēju īstenot Dieva ieceres. Jo galu galā mēs taču vēlamies vienoties ar To, kurš mūs izvēlējās un izdarīja to uz mūžiem. Un savu neatsaucamo lēmumu Viņš parakstīja ar vienpiedzimušā Dēla asinīm. Tikai tad, kad mēs to pilnībā apzināsimies, mums kļūs acīmredzams tas, ka tieši Dievs un tikai Dievs piešķir mūsu dzīvei patiesu jēgu un vērtību. Un tad mūsu vislielākā vēlme būs, iet pa svētuma ceļu, jo tikai tas dod mums iespēju būt nevainojamiem Viņa vaiga priekšā – ar ko ikviens no mums kādreiz saskarsies.
Šodien lūgsim Svēto Garu, lai Tas mūs atver uz šo lielo patiesību, lai tā dziļi caurstrāvo mūsu dzīvi, lai mēs ar dedzību, prieku un pateicību pildītu Dieva izvēli attiecībā uz mums visā mūsu dzīvē.

T. Staņislavs Praciaks OCD