Parastā liturģiskā laika XXIX. svētdiena
Mūsdienu pasaule grib, lai cilvēks būtu egoists, lai domātu tikai par sevi. Un labi būtu, ja citi cilvēki viņam kalpotu. Bet tas nav loģiski. Ja visi būs egoisti, kas tad kalpos citiem? Vara pati par sevi nav slikta, bet cik bieži tā neizpilda savu aicinājumu. Tomēr daudz cilvēku domā par varu vai par slavu.
Pagājušajā svētdienā mēs dzirdējām par jaunieti, kurš negribēja būt vienkāršs cilvēks, tādēļ jautāja Jēzum: kas man jādara, lai saņemtu mūžīgo dzīvi? Kristus priekšlikums jaunietim bija šoks. Šodien mēs dzirdam par apustuļiem un ne tikai par diviem. Visi viņi ļoti labi dzirdēja, kā Jēzus teica, ka katrs, kas atstājis kaut ko Jēzus un Evaņģēlija dēļ, nākamajā laikā saņems mūžīgo dzīvi. Tādēļ divi no viņiem atnāca pie Jēzus un lūdza Viņu ierādīt tiem labākās vietas debesu Valstībā. Taču Jēzus viņiem atbildēja: Jūs nezināt, ko lūdzat. Un arī šī atbilde viņiem bija šoks. Biķeri, kuru Es dzeru, jūs gan dzersiet un tiksiet kristīti kristībā, kurā Es tieku kristīts, bet sēdēt pie manas labās vai kreisās rokas man nepiederas dot jums. Brāli un mās, iedomājies šādu situāciju: tu atnāci pie viena politiķa, lai saņemtu kādu darbu valdībā. Viņš tev pastāsta par pienākumiem, par grūtībām vai arī par problēmām un beigās tev pajautā: vai tu esi gatavs maksāt tādu cenu? Tu atbildi: jā, protams. Bet viņš tev saka: Tad labi. Tu šo cenu maksāsi, bet par šo vietu aizmirsti, tāpēc, ka nav manā spēkā dot tev šo darbu. Ko dara pārējie apustuļi? Viņi dusmojas. Tad Jēzus viņiem atgādina Dieva mācību par īsto varu. Kas grib būt lielāks, lai ir jūsu sulainis, un kas grib jūsu starpā būt pirmais, lai ir visu kalps. Kāpēc jābūt kalpam? Tādēļ, ka pats Jēzus mums ir devis piemēru. Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai Viņš kalpotu un savu dzīvību atdotu daudzu atpestīšanai.
Tas nav lūgums vai padoms, bet rīkojums. Tāpēc padomāsim katrs par sevi – kas es esmu? Vai tur, kur es dzīvoju, savā ģimenē, darba vietā es māku kalpot? Vai savā namā es daudz palīdzu sievai vai vīram, bērniem, vecākiem? Vai pildu visus savus pienākumus un to daru ar prieku? Vai arī ir otrādi? Atnākot uz mājām, neko nedaru. Tad kas es esmu? Vai neesmu kungs, valdnieks, kuram visi kalpo?
Patiešām, īsts kalps var būt tikai brīvs cilvēks, kurš ļoti mīl. Tāpēc, ka viņš kalpo no savas brīvības un mīlestības, bez maksas upurējot sevi. Līdzīgi Jēzum. Savu dzīvību viņš atdos upurī par grēkiem, viņš pieredzēs ilgu mūžu pēcnācējos, un caur viņa roku piepildīsies Kunga griba. Bez maksas, tikai no mīlestības. Ja mēs gribam būt īsti Kunga kalpi, Viņa mācekļi, tad sekosim Kristum. Svētais pāvests Leons Lielais teica: „Mums ir savstarpēji jāpalīdz, lai debesu valstībā mēs varētu mirdzēt kā gaismas bērni, bet to iegūt varam ar tīru ticību un labiem darbiem.”
T. Staņislavs Praciaks OCD
