Adventa III svētdiena
Šodien mēs daudzas reizes dzirdējām vārdus „prieks, priecājies”. Priecājies un līksmojies no visa sirds, priecāsimies, vienmēr priecājieties Kungā! Vēlreiz saku: priecājieties. Kāpēc mēs to varam darīt? Jo Dievs ir mūsu vidū! Kungs ir tavā vidū, tavs Dievs ir tavā vidū! Jūsu labsirdība lai ir zināma visiem cilvēkiem: Kungs ir tuvu! Dievs tiešām ir ļoti tuvu, blakus. Bet vai mēs patiešām par to priecājamies vai varbūt baidāmies no šīs pēdējās dienas un Kunga tuvuma? Vai mūsu dvēsele ir gatava pieņemt sevī Dievu?
Trešajā adventa svētdienā galvenais jautājums ir: Kas tad mums jādara? Cik aktuāls šis jautājums ir mūsdienās! Tie, kuri atnāca pie Jordānas upes, kur Jānis kristīja, bija dažādu profesiju pārstāvji un katrs no viņiem jautāja Jānim, ko man darīt? Atbilde bija ļoti vienkārša un vienlaikus ļoti grūti pieņemama. Jānis negribēja, lai viņi mainītu savu profesiju, bet tieši otrādi, lai esot tur, kur viņi dzīvo vai strādā, viņi mainītu savu dzīvi, sevi pašus, savu apkārtni.
Jāņa Kristītāja pirmā atbilde attiecas uz žēlsirdību: Kam ir divi svārki, tas vienus lai iedod tam, kuram nav; un, kam ir ko ēst, lai dara tāpat. Cilvēkam, kurš grib būtu tuvu pie Dieva, jākļūst jūtīgam pret otru cilvēku, jācīnās ar savu egoismu un nejūtību. Cik daudz cilvēku mūsdienās dzīvo materiālā un garīgā nabadzībā. Mēs nedrīkstam vienaldzīgi paiet viņiem garām. Ir kāds ķīniešu sakāmvārds: „Dod izsalkušajam gabaliņu tavas maizes, bet noskumušajam dod gabaliņu tavas sirds.”
Otrā atbilde pieprasa taisnību: Neņemiet vairāk, kā jums ir noteikts! Ja mēs gribam pieņemt Jēzu, tad mums godīgi jāpilda savi pienākumi un jāīsteno savs aicinājums. Negodīgs cilvēks, kurš tikai krāj savu īpašumu, lai viņam būtu vairāk, nekad nepamanīs nabadzīgu cilvēku un viņā neieraudzīs Jēzu, lai tam palīdzētu. Izpildīsim to, uz ko aicina Georgs Bernards Shavs: „Esi šķīsts un apzinīgs: jo tu esi logs, caur kuru tev jāraugās uz pasauli.”
Trešā atbilde runā par labsirdību un atvērtību uz otru cilvēku: Neaizskariet nevienu un nedariet pārestību, un esiet mierā ar savu algu! Nedariet pārestību ne tikai fiziski, bet arī psihiski un ar vārdiem. Cik ļoti viegli mēs to darām! Tomēr tas nav ceļš pie Dieva. Svētais Augustīns teica: „Ja tu klusē, tad klusē ar mīlestību. Ja runā, tad runā ar mīlestību. Ja tu aizrādi, tad dari to ar mīlestību. Ja piedod, tad piedod ar mīlestību. Esi mīlestības avots, jo no šāda avota var izplūst tikai labais!”
Pēdējā lieta, par kuru runā Jānis, ir pazemība. Nāks Tas, kurš ir spēcīgāks par mani un kuram es neesmu cienīgs atraisīt kurpju siksnas. Dievs ļoti labi zina, kas tu esi. Bet tu, brāli un mās, vai tu zini patiesību par sevi un to pieņem? Vai tu nespēlē Dieva priekšā kādu citu cilvēku? Atzīsti, ka tu esi grēcinieks, un pieņem no Dieva mīlestību un piedošanu. Cilvēks, kurš pretojas Dievam, nevar pieņemt Kristu un sagatavoties Viņa atnākšanai.
Lūgsimies kopā ar svēto Efremu: „Manas dzīves Kungs un Skolotāj, attālini no manis slinkuma un izklaidības, vēlēšanās būt pārākam par citiem un tukšas pļāpāšanas garu. Dāvā savam kalpam atturības un pazemības garu, pacietības un mīlestības garu. Mans Kungs un Karali, ļauj man redzēt savas kļūdas, bet nekad netiesāt savu brāli. Esi slavēts, mans Kungs, visos mūžu mūžos.
T. Staņislavs Praciaks OCD
