Ļoti svarīga mūsu dzīvē ir ģimene. Bez tās cilvēks ir kā nabags, kaut kā viņam pietrūkst. Protams, Dievs visu var dziedināt. Bet vai mēs tiešām rūpējamies par ģimeni? Vai tā mums ir svarīga?
Šodien Sīrahs teica: Kas tēvu godina, piedzīvos ilgu mūžu; kas Kungu klausa, atpūtu dāvā mātei. Kas bīstas Kunga, godās tēvu un kā saimniekiem kalpos vecākiem. Tas nozīmē, ka cilvēks, kurš ir tiešām ticīgs un paklausīgs Dievam, tas godina savus vecākus. Jo nevar mīlēt Dievu un savus tuvākos ienīst. Protams, tuvākmīlestība nav viegla. Bet ir Dievs, kurš grib un var palīdzēt. Vai mēs to gribam?
Mūsdienās ģimenes modelis ir ļoti apdraudēts un pati ģimene ir apdraudēta. Tādēļ mums ir jāsargā sava ģimene, lai tā būtu mīlestības, prieka, miera un piedošanas pilna. Pāvests Benedikts XVI teica: „Ģimene dzimst no atbildīga un galīga, vīrieša un sievietes teikta „jā”, un pastāv bērnu apzinīgā „jā”, kuri pakāpeniski kļūst par tās locekļiem. Ir jāprot atbildēt ar „jā” uz to aicinājumu, kuru Dievs ir ierakstījis mūsu dabā.”
Svētais apustulis Pāvils mums iesaka, kas ir jādara, lai mūsu ģimenēs būtu miers. Brāļi, ietērpieties sirsnīgā žēlsirdībā, laipnībā, pazemībā, lēnprātībā un pacietībā. Esiet iecietīgi cits pret citu un piedodiet cits citam, ja vienam ir ko sūdzēties par otru. Bet pāri tam visam ietērpieties mīlestībā un jūsu sirdī lai valda Kristus miers! Esiet arī pateicīgi! Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, visu dariet Kunga Jēzus Kristus vārdā.
Cik grūti to izpildīt savā dzīvē! Vai tiešām mīlestība var tik ļoti sāpēt un nest ciešanas? Par to runā un mūs uz to mudina svētīgā Māte Terēze no Kalkutas: „Mācīsimies mīlēt mūsu ģimeni, mācīsimies pieņemt ne tikai paši sevi, bet arī mūsu radiniekus – tādus, kādi viņi ir, un skatīties uz viņiem tā, kā viņus redz Dievs. Viņš gribēja, lai viņi būtu. Mīlestība patiešām ir grūta, bet mīlestība savā ģimenē reizēm ir visgrūtākā. Tāpēc mācīsimies mīlēt mājās, jo, ja pratīsim to darīt mājās, tad pratīsim to darīt arī citur un sēt sev visapkārt Dieva mīlestību.”
T. Staņislavs Praciaks OCD