Kunga Pasludināšanas svētki

Šodienas notikums ir pavisam savādāks. Dievs aicina Mariju uz sarunu un diskusiju. Šodienas evaņģēlija aina ir viens no skaistākajiem un nozīmīgākajiem dialogiem starp debesīm un zemi, ko Bībele mums ir devusi. Marijas atbilde uz Dieva aicinājumu uz visiem laikiem paliks par ideālu cilvēka atbildei Dieva aicinājumam.
Šo dialogu sauc arī par pirmo trīs vārdu evaņģēliju, ar kuriem apzīmējam Mariju. Marijai, kā nevienam citam uz zemes, ir simtiem vārdu, ar kuriem mēs Viņu saucam vai runājam par Viņu. Šos vārdus Viņai deva Dievs, Eņģelis, Viņas Dēls, un arī cilvēki. Mēs tik bieži lūdzamies   litāniju Vissvētākās Jaunavas Marijas godam, kurā izrunājam desmitiem apzīmējumu,  kurus var nosaukt par vārdiem, ar kuriem mēs saucam Mariju.
Iespējams, mūsu pašreizējā kultūrā un mentalitātē mēs vārdam nepiešķiram tik lielu nozīmi, arvien biežāk izvēloties to impulsa, aizraušanās ar filmas vai grāmatas varoņiem dēļ. Bet semītu pasaulē, kurā piedzima Marija un Jēzus, vārds tika saistīts ar konkrētu personu, tas runāja par kādu dāvanu, kas tai bija, par kaut kādām spējām vai harizmu, par kādu plānu konkrētam bērnam.
Šodienas evaņģēlijā mums ir pirmie trīs Marijas vārdi. Pirmais parādās vārds, ko viņa saņēma no saviem vecākiem Joahima un Annas, tas ir, vārds “Marija”. Vārda “Marija” etimoloģija nav pilnībā atpazīta. Vārda Marija nozīme parasti tiek tulkota kā “Kundze” vai “jūras Zvaigzne”.
Otro vārdu Jēzus Mātei piešķīra eņģelis, un šis vārds ir “Žēlastības pilnā”. Šis vārds apzīmē ne tikai bagātīgu žēlastības stāvokli, bet arī Dieva uzticēto uzdevumu pestīšanas darbā. Termins “Žēlastības pilnā” nav tikai vārda papildinājums, kā tas ir lūgšanā esi sveicinātā, Marija, jo tur mēs sakām “Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā…”. Dialogā ar eņģeli šis termins aizstāj Viņas vārdu un tāpēc ir Viņas pašas vārds.
Žēlastības pilnā, tas ir, tāda, kurā žēlastība nekad nebeigsies neatkarīgi no laika, vai tas būtu hossy vai bessy, labklājības vai nabadzības laiks. No otras puses, “Žēlastības pilnā” vēsta, ka Marija vienmēr var izlūgt mums žēlastības, jo Viņai tās nekad nepietrūks, Viņai ir to pilnība.
Trešais vārds, kas parādās šodienas Evaņģēlijā, ir arī vienlaicīgi pirmais vārds, ko pati Marija deva sev. Šodienas dialogā Marija sevi raksturoja kā “Kunga kalponi”. Tas var mūs nedaudz izbrīnīt, ka Tā, kas pati kļūst par Dieva Māti, pēkšņi atsakās no savas godības un runā par sevi kā par Kalponi. Taču ar šo vārdu Marija pieņem visu, ko Dievs Viņai saka, kā labs kalps, kas vienmēr ir gatavs izpildīt sava kunga lūgumus. Ar šo vārdu Marija runā par savu atvērtību Dieva plānam, lai kāds tas arī būtu.

T. Staņislavs Praciaks OCD