Parastā liturģiskā laika XXIII. svētdiena
Šodien Jēzus ir ļoti prasīgs. Viņš izskaidro, ko nozīmē būt par Viņa mācekli. Jēzus trīs reizes norāda uz to, kurš var būt Viņa māceklis.
Pašā sākumā mēs dzirdam vārdus un tas ir pirmais nosacījums: Ja kas nāk pie Manis, bet neienīst savu tēvu un māti, un sievu, un bērnus, un brāļus un māsas, kā arī savu paša dvēseli, tas nevar būt mans māceklis. Tagad varam prātot: ko Jēzus ar to domā? Mēs varam nonākt pie dažādiem secinājumiem, tomēr Jēzus neliedz mums mīlēt, bet ar noteiktību saka to, ja es gribu būt Viņa māceklis, tad priekš manis vissvarīgākajam ir jābūt Viņam. Neviens nevar nostāties starp mani un Jēzu.
Par otro nosacījumu Jēzus saka: Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar būt Mans māceklis. Tas nozīmē, to visu, kas pieder manai būtībai, ko es nevaru mainīt, kas man ir sāpīgs un saistīts ar ciešanām gan fiziskām, gan garīgām.
Trešais nosacījums: Katrs no jums, kurš neatsakās no visa, kas viņam ir, nevar būt Mans māceklis. Jēzus māca, ka, ja es neesmu brīvs no jebkādas piesavināšanās formas un veida, es nevaru būt viņa māceklis. Sirdij ir jāpieder Kristum un tikai Viņam. Nevienam un nekam citam.
T. Staņislavs Praciaks OCD
