Parastā liturģiskā laika XXVI. svētdiena
Nāve ir viens no vislielākajiem cilvēka noslēpumiem. Tā atnāks, bet mēs nezinām, kad tā būs, tādēļ mēs domājam, ka mēs dzīvosim ilgāk. Kas tā ir nāve? Vieni domā, ka tā ir pāreja no zemes dzīves uz mūžīgo dzīvi. Citi to gaida, tāpēc, ka tā viņiem ir atvieglojums pēc viņu grūtībām, problēmām, ciešanām. Neticīgiem cilvēkiem ar nāves stundu viss beidzas.
Bet mēs, ko mēs domājam par nāvi? Evaņģēlija gaismā tai mums ir jābūt par zīmi, norādījumu, kā labi dzīvot, īstenojot savu aicinājumu, jo dzīves galā mūs gaida nāve un tiesa. Bet vai mēs par to domājam?
Kāpēc par to runāju? Tāpēc, ka ir tādi cilvēki, kuri par to nedomā un negrib domāt, bet es nerunāju par jums. Par tiem cilvēkiem pravietis Amoss teica: viņi guļ ziloņkaula atpūtas krēslos un izstiepjas savās gultās, ēd jērus no ganāmā pulka un teļus no liellopu bara vidus. Viņi dzer vīnu no kausiem, ir svaidīti ar vislabākajām eļļām. Tas nav slikti, ka viņi ir bagāti, bet slikti ir, ka viņi nemaz neskumst par Jāzepa drupām. Līdzīgi teica Jēzus: Bija kāds bagāts cilvēks, kas ģērbās purpurā un smalkos audumos un ik dienas lepni dzīroja. Kas bija ne tā? Kas bija slikti? Tas, ka viņš neredzēja nabagu, cilvēku, kuram jāpalīdz. Pie viņa durvīm gulēja kāds nabags. Labi, ja mēs tādi nebūsim.
Tātad, ko darīt, kā dzīvot? Paldies Dievam, padomu mums dod svētais Pāvils. Katram no mums viņš saka: izcīni labo ticības cīņu, iegūsti mūžīgo dzīvi, uz kuru tu esi aicināts. Laba cīņa ir tāda, lai mierīgi un pazemīgi pieņemtu visas savas problēmas, grūtības, ciešanas, slimības. Kā teica svētais Pāvils: seko taisnībai, dievbijībai, ticībai, mīlestībai, pacietībai, lēnprātībai! Tā ir mūsu programma.
Svētīgā Ursula Leduhovska mūs mudina: „Reizēm viens sirsnīgs smaids, labs vārds var izdarīt vairāk laba nekā drūma devēja bagātīgā dāvana.” Un tiešām tā ir. Ir tādi cilvēki, kuriem ir drusku vairāk nekā citiem. Un labi, ka arī tādi ir. Tādiem cilvēkiem Čarls Farrar Brows dod labu padomu: „Esi žēlsirdīgs, kamēr bagātība tevi nav pārvērtusi par skopuli.”
T. Staņislavs Praciaks OCD
