Adventa I svētdiena

Šodien sākas Advents, priecīgas gaidīšanas laiks. Cilvēks, ja kaut ko gaida, tad ir nomodā. Vai mēs tiešām zinām, ko nozīmē nomods?
Nomodam ir vajadzīga aktivitāte un Adventa laikā cilvēks nevar būt pasīvs. Adventā aktivitāte izpaužas kā ieklausīšanās savā sirdsapziņā. Es skatos uz savu sirdi, lai izdarītu tajā tīrīšanu un to izmainītu. Tas ir laiks, kad savā sirdī es izveidoju Dievam vietu. Svētais Jānis Pāvils II teica: „Ko tas nozīmē „esmu nomodā”? Tas nozīmē, ka cenšos būt sirdsapziņas cilvēks. Ka savu sirdsapziņu neapslāpēju un neizkropļoju. Saucu vārdā labo un ļauno, to neslēpjot. Vairoju sevī labo, bet ļauno cenšos labot, pārvarot to sevī”.
Reizē ar aktivitāti ir vajadzīga arī gatavība. Tas, kas ir nomodā, tas arī saprot un zina riskus, kuri var nest daudzas nelaimes. Sagatavotam cilvēkam ir līdzekļi, lai problēmām pretdarbotos. Svētais Pāvils mums atgādina: izprotiet pašreizējo laiku: jau ir pienākusi stunda jums celties no miega. Tas nozīmē: vairs nedrīkstam gulēt, ir jāmostas un jārūpējas, lai mēs biežāk ietu pie grēksūdzes un pieņemtu svēto komūniju. Pravietis Isajs aicina: nāciet, kāpsim Kunga kalnā, Dieva namā, lai Viņš mums māca savus ceļus, ka mēs staigātu Viņa takās!
Bez gaidīšanas nav nomoda. Cilvēks, kurš ir nomodā, ar nepacietību gaida To, kurš nāk. Viņš baidās nepamanīt, palaist garām šīs atnākšanas zīmi. Advents tas arī ir laiks, kad mēs nolasām zīmes. Svētais Pāvils mūs aicina: nakts ir pagājusi, un diena ir tuvu. Tāpēc dzīvosim godīgi kā dienā: nevis dzīrēs un skurbumā, nevis izvirtībā un izlaidībā, nevis ķildās un skaudībā. Ietērpieties Kungā Jēzū Kristū!

T. Staņislavs Praciaks OCD