Svētais Leons Lielais, pāvests, teica: „Pateicoties Kristības sakramentam, tu kļuvi par Svētā Gara svētnīcu. Lai tu nekad ar savu slikto rīcību neizraidītu tik godājamu Viesi, ne arī padotos ļaunā gara verdzībai: jo tu esi Kristus Asiņu vērts.”
Šodien mēs dzirdējām, ka Jēzus atnāca uz Jordānu, lai pieņemtu kristību. Kāpēc Viņš to dara? Viņam taču nav vajadzīga kristība. Viņš to dara, lai nestu tautām taisnību, atvērtu aklajiem acis un no nebrīves izvestu gūstekņus un no cietuma tos, kas sēž tumsā. Tas nozīmē, ka Viņš pieņēma visus cilvēkus un visas viņu grūtības un visus grēkus, lai mēs būtu tīri un brīvi. Jēzus ir atvērts visiem, kuri grib paslēpties Viņā.
Jēzus kristība ir mūsu kristības zīme. Kad mēs pieņemam kristību, tad saņemam Dieva žēlastību – esam Dieva bērni. Tajā brīdī Dievs mums saka: tu esi mans dēls, šodien Es tevi dzemdināju! Kristības laikā mēs izvēlējāmies Kristu, lai kopā ar Viņu ietu caur dzīvi. Tādēļ mums šodien jāpadomā, ko darīt, lai mūsu kristiešu dzīve nebūtu antiliecība, bet īsta patiesa liecība.
Mūsu Dievs, kurš sūtīja pasaulē savu Dēlu, lai mūs pestītu, mīl katru no mums. Viņš mūs mīl tādus, kādi esam, ar visām mūsu problēmām, grūtībām, Dievs ļoti mīl, jo esam Viņa mīļie bērni. Tā ir mūsu cieņa un tas ir arī mūsu pienākums. Tur visur, kur esam, mums ir jānes miers.
Lai šī patiesība, ka Dievs mūs mīl, palīdz mums veikt ikdienas vēlēšanās un vada mūsu rīcību, lai tā būtu pareiza, tāda, kādu to grib Dievs. Lai šī patiesība palīdz arī pildīt savā dzīvē mīlestības baušļus pret Dievu un otru cilvēku.
T. Staņislavs Praciaks OCD