Parastā liturģiskā laika XXVI. svētdiena

Savā dzīvē mēs redzam, ka visi cilvēku roku darbi, mākslas darbi, ēkas ir nepastāvīgi un pakļauti iznīcināšanai. Kas ir paliekošs, tie ir labie darbi. Ne rūsa, ne kodes, ne zagļi tos nevar iznīcināt. Jēzus to mums garantē. Ikviens labs darbs, patiešām labs, godīgs, ar tīru nodomu, nevar pazust. Par katru no tiem, Kungs mums samaksās, bieži jau šeit uz zemes, bet pilnībā tikai debesīs. Vēloties šo piepildījumu, jau tagad, mums ir jāveic šie labie darbi vienotībā ar Dievu. Šajās darbībās ir jābūt klātesošai mīlestībai. Tad mūsu darbi būs dzīvi, debesu valstības cienīgi.
Pirmais dēls no līdzības, lai gan sākumā noraidīja tēva lūgumu, sakot “nē”, „es negribu”, bet tomēr uzreiz atjēdzās un izpildīja viņa gribu. Kad mēs grēkojam, mēs visi sakām “nē” Dievam. Tomēr nepaliksim ilgi šajā “nē”, bet pēc iespējas ātrāk nāksim pie prāta. Atgriezīsimies pie Viņa izlīgšanas sakramentā. Viņš mūs gaida.

T. Staņislavs Praciaks OCD