Ikviens no mums savā dzīvē nonāk izvēles priekšā. Tas pats ir arī ar ticību. Cilvēks var pieņemt ticību Dievam – tai Gaismai, bet var arī to noraidīt. Un tādēļ Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma. Jā, tā ir izvēle! Bet tas ļoti sāp, jo Viņš nebija kāds svešinieks, bet savējais, gaidītais, un tomēr nepieņemtais. Viņa priekšā ir slēgta sirds, un tik ļoti daudzas sirdis! Tādēļ, brāli un māsa, centies, lai tava sirds vienmēr būtu atvērta Dievam, lai arī kas būtu noticis. Jo visiem, kas Viņu uzņēma, Viņš deva tiesības kļūt par Dieva bērniem, tādēļ ka no Dieva ir dzimuši. Cik gan tam ir liels prieks un godība! Kā gan nepadalīties šajā priekā ar otru cilvēku? Jo pravietis Isajs slavē katru, kurš nes prieku otram. Cik patīkami ir kalnos vēstneša soļi, kas sludina mieru, nes labas vēstis, dod pestīšanas ziņu. Tādēļ, esi tāds vēstnesis savā dzīvē!
T. Staņislavs Praciaks OCD