Parastā liturģiskā laika XXIII. svētdiena

Dzirdes dāvana ir liela dāvana, taču tā nedod mums tiesības klausīties visu. Man ir jāiemācās klausīties. Ir tādas informācijas vai teksta saturi, kurus nav vērts klausīties. Tajos ir maz patiesības un tie vedina uz sliktu rīcību. Mums ir jāatver ausis visam labajam, patiesībai, balsij, kas sauc pēc palīdzības, un Dieva balsij, ko var sadzirdēt klusumā.
Vēl viena lieliska dāvana ir runa. Man ir jāiemācās to pareizi lietot. Mana runa nedrīkst ievainot citus, apvainot Dievu vai kalpot nepatiesībai un meliem. Tomēr mana runa bieži ir pilna naida, aprunāšanas, apmelojuma un tenku. Pareiza runa nav runāšana par visu, visur un ar visiem. Pareizi runāt nozīmē dot citam cilvēkam labu padomu, brīdināt par sliktu rīcību  un rūpēties par viņa  patieso labumu un Dieva iepazīšanu. Pareiza runa paceļ citus garā, mobilizē viņus darīt labu, atnes prieku, rada dziļa miera atmosfēru un nes cerību. Laba runa neaizmirst par Dievu, lūgšanā tā vēršas pie Radītāja, lai pateiktos un slavētu Viņu.
Ir vērts šodien pārbaudīt savu sirdsapziņu par to, kā es izmantoju dzirdes un runas dāvanas, kuras saņēmu no Dieva?

T. Staņislavs Praciaks OCD