Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts (Lk 2, 14).
Priecīgo vēsti par Jēzus piedzimšanu eņģeļi vispirms pasludināja ganiņiem, bet pēc tam arī visiem cilvēkiem virs zemes. Tomēr šodien ne visi priecājas un piedzīvo mieru. Runa nav tikai par vietām, kur notiek kari, bet arī par mūsu ikdienas vidi: skolu, darbu, mājām, uz ielas – visur, kur valda neapmierinātība un konflikti.
Mūsu sirdis ilgojas pēc patiesa miera, bet ne vienmēr spējam to radīt. Ko darīt, lai kļūtu par patiesu Jaunpiedzimušā Jēzus liecinieku, kurš nes prieku un mieru?
Svētais Lūkass atgādina, ka vispirms jāvēršas pie paša Dieva, bet pēc tam jāatklāj Viņa Vaigs sevī un savos tuvākajos. Miers ir Dieva dāvana. Mēs paši to nespējam radīt, taču mēs varam pieņemt šo lielo dāvanu. Tāpēc ir jāatver sirdis Dievam, lai Viņa miers mūs pārņemtu un piepildītu mūsu dzīvi. Tikai tad spēsim veidot mieru tur, kur dzīvojam un kalpojam.
Pāvests Leons XIV atgādina, ka miers tiek būvēts sirdī un ka tieši no sirds ir jāsāk – izraujot lepnumu ar saknēm, mācoties pārdomāt vārdus, jo arī tie var ievainot. Pāvests norāda uz ceļu, kas ved caur sirds pārveidi, lūgšanu, dialogu un mazajiem, drosmīgajiem žestiem, kuri kopā ņemti spēj mainīt vēstures gaitu.
Atceroties, ka Jaunpiedzimušais Jēzus vienmēr ir ar mums, pat vistumšākajās vietās, atveramies Viņa žēlastībām, lai mēs paši kļūtu par Viņa lieciniekiem, nesot mieru un prieku visur, kur vien esam.
T. Jaroslavs Nedza OCD