Dievs deva katram cilvēkam brīvu gribu. Vai izvēles iespēja ir svētība vai traģēdija? Tikai cilvēks var iepazīt un izvēlēties labo, bet arī ļauno. Kristieša uzdevums ir izvēlēties ne tikai to, kas ir labs, kas man patīk, bet vispirms to, kas ir labāks, kas visiem dos pestīšanu.
Sīrahs katram no mums saka: Ja tu gribēsi ievērot baušļus, tie tevi pasargās; ja tu Dievam uzticies, tad arī tu dzīvosi. Cilvēka priekšā ir dzīvība un nāve, labais un ļaunais – kas viņam patiks, tas viņam būs dots. Tas nozīmē, ka viss ir atkarīgs no manis, no manas izvēles. Taču mēs nekad neesam vieni, Dievs vienmēr grib mums palīdzēt, lai mūsu izvēle būtu pareiza. Nevar teikt, ka Dievs neko neredz. Sīrahs tālāk saka: Dievs bez pārtraukuma skatās uz visiem. Viņš iepazīst katru cilvēka darbu. Nevienam Viņš nav licis nekrietni rīkoties un nevienam nav devis atļauju grēkot. Redzi, kāds ir Dievs. Viņš grib, lai mēs dzīvotu mierīgi un taisnīgi, negrēkojot.
Šodien Jēzus grib, lai mēs padomātu, kāda ir mūsu sirdsapziņa? Bet, vai es to daru? Cik bieži? Vai patiesi to daru, gribot uzzināt patiesību par sevi? Jēzus runā ļoti konkrēti un to vajag pieņemt, lai kaut ko mainītu savā dzīvē. Mūsu kristiešu dzīvei jābūt labākai nekā citiem cilvēkiem. Ja jūsu taisnība nebūs pilnīgāka par Rakstu zinātāju un farizeju taisnību, jūs neieiesiet Debesu valstībā.
Bet vai ir jēga censties būt labākam cilvēkam? Citi taču dzīvo tā, kā grib. Kāpēc es nevaru tā dzīvot? Pirmkārt, tāpēc, ka tu esi kristietis un tavai dzīvei jābūt labākai. Otrkārt, viņi savu algu saņem te, uz zemes, bet tava alga ir debesīs. Par to svētais Pāvils teica: Acs nav redzējusi, ne auss dzirdējusi, ne cilvēka sirdī ir nācis, kādas lietas Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.
Lūgsim kopā ar psalmistu: Kungs, liec, lai Tavu bauslību ceļš kļūtu man likums, un es to sargāšu vienmēr. Dod man saprātu, un es pildīšu Tavu Likumu un ievērošu to no visas savas sirds.
T. Staņislavs Praciaks OCD