Adventa I svētdiena

Dzīve ir Dieva dāvana, un ikviens ar to apveltīts ir par to atbildīgs un atbildēs par to  Dieva priekšā.
“Lai jūs spētu nostāties Cilvēka Dēla priekšā,” saka Mācītājs. Šajos vārdos jūtama Viņa sirds. Ar šiem vārdiem Viņš liek mums saprast, ka vēlas, lai mēs visi kādreiz stātos Viņa priekšā, un brīdina mūs, lai mēs uzmanāmies no nepareizas rīcības: negausības, dzeršanas, izvirtības un jebkāda negodīguma. Vēl vairāk – no nevajadzīgām rūpēm par pasaulīgām lietām …
Kā rūpēties par tagadējām lietām? Uz šo jautājumu svētais Pāvils dod mums šādu padomu: “Vai jūs ēdat vai dzerat, visu dariet Dieva godam.”
Sāciet katru dienu ar krusta zīmi. Ar šo žestu es atdošu sevi, savu dienu, savu darbu un nodarbošanos, savas vajadzības un rūpes Dievam. Es zinu, ka iegūšu no Viņa dvēseles mieru, kas ļaus man darīt visu mīlestībā uz Viņu. Es pavadīšu dienu un visu savu dzīvi ar Dievu un sagaidīšu laimīgu tikšanos ar Kristu.
Ko nozīmē “būt nomodā”? Tas nozīmē, es cenšos būt sirdsapziņas cilvēks. To, ka es neapslāpēju un nesakropļoju savu sirdsapziņu. Es saucu vārdā gan labo, gan  slikto, nevis to aizmālēt. Es izstrādāju sevī labo un cenšos laboties no sliktā, pārvarot to sevī. Tā ir tāda elementāra lieta.

T. Staņislavs Praciaks OCD