Adventa II svētdiena
Kurp es eju savā dzīvē? Kas mani aizrauj? Ko un kur es meklēju? Ko es gribu sasniegt? Kāds ir mans ceļš un kur tas ved? Vai tiešām pie Dieva? Ir advents, bet ko tas nozīmē man?
Svētais Jānis Kristītājs, vēsturiska persona, kurš nedzīvoja tā kā pārējie. Viņam vairāk patika tuksnesis nekā pilsēta, vairāk patika trūcīgs uzturs nekā lieli mielasti. Viņš vairāk gribēja uzzināt Dieva gribu nekā pasaules gribu. Viņa apģērbs un ēdiens bija neparasti, bet cilvēki neteica par viņu, ka viņš ir dīvainis, tieši otrādi, daudzi nāca pie viņa. Viena no atšķirībām starp Jāni un citiem praviešiem ir tā, ka viņš ne tikai runāja par Izraēļa tautas un katra cilvēka grēkiem, bet arī sludināja grēku nožēlas kristību grēku piedošanai. Tādēļ daudzi cilvēki, kuri patiešām gribēja mainīt savu dzīvi, nāca pie Jāņa.
Ir Advents. Taču, ne tikai mums ir advents, bet arī Dievam. Mums tas ilgst tikai vienu mēnesi, bet Dievam tas ir pastāvīgs. Viņš vienmēr gaida mūs, mūsu atnākšanu, kad mēs patiešām sāksim dzīvot kā īsti kristieši, īsti Viņa bērni. Pravietis Baruhs mums atgādina: Novelc savas sēru un ciešanu drēbes un ietērpies mūžīgās godības krāšņumā, ko Dievs tev ir piešķīris! Ietinies taisnības apmetnī, kura nāk no Dieva.
Tādēļ katru no mums svētais Jānis Kristītājs aicina: gatavojiet Kunga ceļu, dariet taisnas Viņa takas! Katra ieleja lai piepildās, katrs kalns un paugurs lai kļūst zemāks; kas līks, tam jātop taisnam, un, kas nelīdzens – par līdzenu ceļu. Vai tiešām Jānis runāja par kādu konkrētu ceļu? Mēs labi zinām, kādi ceļi ir Latvijā. Bet, Jānis runā par konkrētiem garīgiem ceļiem, par ceļu uz mūsu sirdi. Vai mūsu dzīvē, mūsu sirdī nav kalni un bedres? Bet augstprātīga doma, ka es esmu tik gudrs, ka tikai es visu zinu, ka tikai mans padoms ir labs? Vai tas nav kalns? Cik reizes es roku bedri zem cita cilvēka caur aprunāšanu, tenkām? Vai tā nav bedre, ieleja? Bet visi mani grēki un sliktie darbi – vai tas nav kaut kas līks un nelīdzens?
Tādēļ gatavosim ceļu un darīsim taisnas takas mūsu ģimenēs, kopienās, starp radiniekiem, kaimiņiem un citiem cilvēkiem. Lai svēta pāvesta Jāņa Pāvila II lūgšana būtu arī mūsējā: ”Marija, pazemības pilnā, pūlī apslēptā, noslēpumā ieskautā! Palīdzi mums nest pasaulei Labo Vēsti un iegremdēties Kristus noslēpumā, lai mēs prastu tuvināt Viņam arī mūsu brāļus. Marija, uzticības pilnā, tu nemitīgi meklēji Kunga Vaigu, tu uzņēmi sevī Viņa noslēpumu un pārdomāji to savā sirdī. Tu dzīvoji saskaņā ar to, kam ieticēji, un biji izturības paraugs pārbaudījumos un sajūsmas brīžos! Palīdzi mums būt uzticīgiem saviem pienākumiem, būt labiem un uzticamiem Tava Dēla kalpiem līdz pat pēdējai mūsu šīszemes dzīves dienai.”
T. Staņislavs Praciaks OCD
