Iekšējais miers
Plašāk runāšu tikai par trim punktiem (…) jo ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs saprotam, cik nozīmīgi ir tos ievērot, lai uzturētu gan iekšējo, gan ārējo mieru, ko Kungs mums tik ļoti ir licis pie sirds. Pilnības ceļš 4,4
Kāpēc cilvēkam, kas lūdzās, kas vēlās garīgi attīstīties, ir tik svarīgi uzturēt gan iekšējo, gan ārējo mieru? Pats Jēzus teica: Es jums atstāju mieru, Es jums dodu savu mieru. Ne tā, kā pasaule dod Es jums dodu. Lai jūsu sirdis neuztraucas un lai neizbīstas. (J 14:27) Un sv. Pāvils vēstulē Kolosiešiem aicina: Kristus miers lai valda jūsu sirdīs (Kol 3, 15). Īstais iekšējais miers, tā ir Dieva dāvana. Ja pats Jēzus mums atstāja šo dāvanu, tas nozīme, ka Viņš mums to nekad neatņem. Kāpēc tad mums ir tik viegli šo dāvanu pazaudēt? Jo mūsu garīgajā dzīvē notiek nemitīga cīņa starp labo un ļauno. Tā ir nepieciešama, lai notiktu mūsu šķīstīšana, lai mēs varētu pazīt savas vājības un neierobežoto Dieva Žēlsirdību, lai mēs varētu garīgi attīstīties. Dažreiz varam domāt, ka šīs garīgās cīņas mērķis ir uzvarēt visas nepilnības, atbrīvoties no visiem kārdinājumiem, vājībām un kļūdām. Bet tas nav iespējams, nekad nebūsim tik stipri un pilnīgi, lai nepakristu. Var teikt, ka šis garīgās cīņas mērķis ir darīt visu, kas iespējams, lai aizsargātu iekšējo mieru arī sakāves brīdī. Sv. Terēze mums dot konkrētus norādījumus, kas var palīdzēt saglabāt gan iekšējo, gan ārējo mieru. Tie ir: savstarpējā mīlestība, atraisīšanās no visa radītā un patiesa pazemība.
Tēvs Toms Alvarez, komentējot šos sv. Terēzes vārdus raksta, ka savstarpējā mīlestība mums palīdz sasniegt mieru ar citiem cilvēkiem. Tā mūs audzina un padara jūtīgus pret citiem cilvēkiem.
Atraisīšanās no visa radītā mums palīdz ievērot mieru ar visām pasaules lietām. Tā mūs padara brīvus, lai mēs varētu apzināti paši sevi atdot Tam, kurš ir visvarens, lai atbrīvotos no tā, kas mūs paverdzina.
Pazemība mums palīdz iegūt mieru pašiem ar sevi. Tā šķīstī mūs pašus. Dara mūs atvērtus un gatavus pateikt Dievam: lai man notiek pēc Tava prāta. Tā ir saistīta ar patiesību. Cenšamies pazīt un pieņemt sevi tādus, kādi esam, cenšamies atpazīt, kādi ir mani talanti un vājības, un stāvēt Dieva priekšā patiesībā.
T. Jaroslavs Nedza OCD
