II Gavēņa svētdiena

Kāpēc mums nepietiek laika? Cik reizes katru dienu mēs sakām: „Man nav laika.” Ak, kaut diena būtu garāka, kaut tā būtu par dažām stundām ilgāka! Baznīcā mēs izdzīvojam gavēņa laiku. Tas ir laiks, kad katrs no mums ir aicināts apstāties, paraudzīties apkārt un izvēlēties pareizo ceļu. Bet ir arī jautājumi: kāpēc mūsu ticība ir tik grūta, garlaicīga, mokoša? Kāpēc mūsu ticībā nav prieka? Kāpēc ticība neaizrauj jauniešus? Varbūt tādēļ, ka mūsu ticība nav autentiska, varbūt mēs neuzticamies Dievam līdz galam?
Dievs teica Ābrahamam: Izej no savas zemes, no saviem radiem un no sava tēva nama uz to zemi, kuru Es tev parādīšu! Šos vārdus Dievs runā arī uz mums visiem. Ko tie nozīmē? Vai mums tiešām burtiski jāizpilda šie vārdi? Jā, bet garīgā nozīmē. Mums jāatstāj visi vecie darbi, sliktas domas, visu veco cilvēku un jādzīvo jauna dzīve, kuru saņemam no Dieva. Tas nozīmē, ka mums jāmaina sevi, lai tiešām uzticētos Dievam, lai dzīvotu autentiski kā īsti kristieši, lai neticētu un nepildītu Dieva vārdus ar piespiešanos, bet to darītu ar prieku. Tas nozīmē, ka arī mums ir vajadzīga pārveidošanās. Varbūt tā jau bija vai vēl tikai būs, bet šāda pārveidošanās notiek arī tagad, šajā brīdī. Katra svētā Mise ir tāda pārveidošanās. Tas nozīmē, ka arī mēs varam teikt: Kungs, mums ir labi šeit būt! Tiešām tā ir, cik ļoti labi mums šeit būt. Kāpēc apustuļi tā teica? Tāpēc, ka viņi pieredzēja tik ļoti lielu prieku. Katram cilvēkam ir vēlēšanās būt Dieva priekšā, palikt kopā ar Dievu. Pēc kāda brīža mēs pieņemsim svēto komūniju, pašu Jēzu. Tā būs mūsu tikšanās, mūsu kopābūšana ar Viņu. Lai Dievs dod mums spēku, lai arī mūsu dzīvē notiktu radikāla pārveidošanās.
Izpildīsim ar prieku to pavēli, kuru mums dod Dievs: Šis ir mans mīļais Dēls, kas man ļoti patīk. Viņu klausiet!

T. Staņislavs Praciaks OCD