II Gavēņa svētdiena

Dažreiz mēs meklējam brīnumus, sensācijas, gribam uzzināt, kas un kur notika, kādā veidā. Dažreiz sākam kurnēt – kāpēc mūsu dzīvē nenotiek brīnumi? Bet kāpēc mēs negribam ticēt, ka arī mūsu dzīvē tiešām ir brīnumi, tikai mēs tos negribam ieraudzīt un meklējam citus.
Šodien mēs dzirdējām, ka Jēzus Tabora kalnā pārmainījās. Kopā ar Viņu bija trīs apustuļi: Pēteris, Jānis un viņa brālis Jēkabs. Tie bija ļoti tuvi Jēzum un nākotnē – Baznīcas kolonnas. Viņi tagad redzēja īsto Jēzus godību. Līdz šim laikam viņi redzēja Jēzu kā cilvēku, protams, labu cilvēku, kurš darīja brīnumus. Viņi juta, ka šis cilvēks ir neparasts, svēts, bet tagad redzēja Viņu kā Dievu. Tā bija apustuļu sagatavošana tam brīdim, kad Jēzus būs olīvdārzā un uz krusta. Arī tur būs tas pats Jēzus. Blakus Jēzum bija Mozus un Elijs, kuri runāja par to, kas notiks Jeruzalemē. Bet apustuļi tajā laikā gulēja.
Mums Tabors ir pierādījums tam, ka Jēzus Kristus ir īstais Dieva Dēls, ka Viņš ir Dievs. Bet Tabors mums vēl atgādina, ka arī mēs pārmainīsimies. Par to raksta svētais Pāvils: Bet mūsu tēvija ir Debesīs, no kurienes mēs arī gaidām Pestītāju, Kungu Jēzu Kristu, kas pārveidos mūsu vājo miesu līdzīgi savai apskaidrotajai miesai. Bet šajā laikā mēs varam sevi pārveidot. Vai Jēzus uzkāpa kalnā, lai pārmainītu sevi? Vai ne tādēļ, lai lūgtos? Tajā laikā Jēzus paņēma sev līdzi Pēteri un Jāni, un Jēkabu un uzkāpa kalnā lūgties. Un tikai lūgšanas laikā Viņš pārmainījās. Vai mēs saprotam, ko var izdarīt lūgšana, cik tā ir varena? Katrs cilvēks, kurš ļoti dziļi lūdzas, tas pārmainās.
Svētais Pāvils teica: Jo daudzi rīkojas kā Kristus krusta ienaidnieki. Viņu gals ir pazušana, viņu dievs ir vēders, un viņu gods ir tas, no kā viņiem jākaunas. Viņi ir tie, kas tiecas pēc pasaulīgā. Lai tikai mēs tādi nebūtu! Tādēļ ir viena vieta, kur Jēzus Kristus joprojām pārmainās, Tabors, kur mēs varam kāpt katru dienu. Tā ir Euharistija. Tur joprojām skan Tēva balss: Šis ir mans izredzētais Dēls; Viņu klausiet!

T. Staņislavs Praciaks OCD