II Ziemassvētku svētdiena
Mēs dzirdējām, ka žēlastība un patiesība nāca caur Jēzu Kristu: “Viņš Kristū ir izredzējis mūs jau pirms pasaules radīšanas, lai Viņa priekšā mēs būtu svēti un nevainojami.” (Ef 1:4). Tātad, pirms pasaule radās, pirms kaut kas radās, Dievs mūs izvēlējās. Mēs esam izredzēti – ikviens no mums šeit klātesošais, kā arī ikviens cilvēks, kurš jebkad ir dzimis un piedzims. Tā ir nenoliedzama realitāte! Tāpēc, lai gan no cilvēciskā viedokļa ir svarīgi piederēt vienai vai otrai kopienai vai tikt otra cilvēka pieņemtam, tas viss ir nieks salīdzinājumā ar faktu, ka Dievs ir izvēlējies ikvienu no mums! Tāpēc mums ir drošs un pastāvīgs atbalsta punkts, kuru neviens nevar iznīcināt, noņemt vai mums atņemt. Tikai mēs paši to varam vai nu vispār nepamanīt, vai arī ignorēt.
Dievs mūs izredzēja pirms pasaules radīšanas! Tā mums ir pārsteidzoša atklāsme. Tieši šī ir Labā Vēsts. Jo Viņš saka: “Es dodu tev drošu un uzticamu atbalsta punktu, Es piešķiru tavai dzīvei jēgu. Neatkarīgi no tā, kā tu sevi redzi, esi pārliecināts, ka Es esmu tevi izvēlējies. Tev ir ļoti skaidri pamatots sākums: Es to izdarīju aiz mīlestības, saskaņā ar manas gribas lēmumu. Un tava vēlme piederēt, būtībā nav nekas cits kā ilgas pēc mīlestības”. Tas ir tieši tas, ko svētais Pāvils uzrakstīja: “ Viņš ir paredzējis saskaņā ar savas gribas lēmumu mūs pieņemt par bērniem caur Jēzu Kristu” (Ef 1, 4-5). Cik gan bieži mēs cenšamies piederēt kādai nejaušai grupai vai kopienai, kad Dievs mūs ir izvēlējies pilnīgi neieinteresētā un brīvā veidā, jo mēs nekādā veidā nevarētu to nopelnīt. Toties Dievs jau no paša sākuma mūs apskauj un caurstrāvo ar savu mīlestību, piešķirot mūsu dzīvei saturu un jēgu un izvirzot mērķi, jo Viņš mūs izvēlējās, lai Viņa priekšā mēs būtu svēti un nevainojami.
Kad šī Dieva izvēle mūsos nesīs augļus? Kad mēs sajutīsim, ka Dieva mīlestība mūs pārņem? Tas notiks tikai tad, kad mēs to pārstāsim noliegt; kad mēs ar pateicību pieņemsim Dieva izvēli un atvērsimies Viņa mīlestībai, priecājoties par iespēju īstenot Dieva plānus. Jo galu galā mēs patiesībā vēlamies vienoties ar To, kurš mūs izvēlējās un to izdarīja uz mūžiem. Un savu neatsaucamo lēmumu Viņš parakstīja ar Dēla asinīm. Tikai tad, kad mēs to pilnībā apzināmies, mums kļūs skaidrs, ka tieši Dievs un tikai Dievs, piešķir patiesu jēgu un vērtību mūsu dzīvei. Un tad iešana pa svētuma ceļu kļūs par mūsu lielāko vēlmi, jo tikai tā dod mums iespēju būt nevainojamiem Viņa vaiga priekšā – kura priekšā ikviens no mums kādreiz nostāsies.
Šodien lūgsim Svēto Garu, lai Tas atver mūs uz šo lielo patiesību, lai tā caurstrāvo mūsu dzīvi līdz dziļumiem tā, lai mēs ar entuziasmu, prieku un pateicību piepildītu Dieva izvēli attiecībā uz mums visā dzīves garumā.
T. Staņislavs Praciaks OCD
