III Gavēņa svētdiena
Dievs vienmēr mani mīl, arī tad, kad es Viņu nemīlu, nedomāju par Viņu un aizmirstu par Viņu. Dievs vienmēr ir uzticīgs. Tad no kā es baidos? Vai no Dieva? Varbūt mana dzīve ir slikta, varbūt es esmu liels grēcinieks un tādēļ es baidos? Bet, ja es baidos no Dieva, tad kas man palīdzēs? Tikai Viņš to var izdarīt un to dara. Viņš vienmēr ir pirmais, bet es tikai atbildu. Dievs caur pravieti Isaju runā: Es esmu atklājies tiem, kas pēc Manis nejautāja, Mani atrod tie, kas Mani nemeklēja.
Bija pusdienas laiks, kad pie akas atnāca samāriete. Tur priekšā jau bija vienkāršs ebrejs. Viņš pirmais sāka runāt. Un tagad mēs esam liecinieki, kā Jēzus lēnām audzina, māca un vada šo sievieti, lai no domām un rūpēm par miesu un tagadni viņa pārietu pie rūpēm par savu garīgo dzīvi. Mēs redzam, kā viņa ļoti ātri garīgi aug. Jēzus sāk runāt par ūdeni, lai lēnām viņu sagatavotu tam, lai viņa saprastu un pieņemtu, ka Viņš ir īstais dzīvā ūdens avots. Jēzus izdara pirmo soli, bet samāriete ir atvērta un nebaidās no šī ebreja. Viņa ļoti ilgi meklēja laimi, īstu mīlestību, bet darīja to nepareizi un nemeklēja tur, kur vajag. Tāpēc Jēzus viņai un mums saka: Ikvienam, kas dzer šo ūdeni, atkal slāps. Viņš ne tikai to pasaka un beigas, bet arī palīdz, norāda, kur viņai ir jāmeklē, lai to atrastu. Kas dzer ūdeni, ko Es viņam došu, tam nemūžam vairs neslāps. Tikai Jēzus var dot īsto prieku, mīlestību, siltumu. Tikai Viņā cilvēks var sasniegt pilnību. Samāriete to visu pamazām saprata, tāpēc teica: Es zinu, ka atnāks Mesija, kuru sauc Kristus. Kad Viņš atnāks, Viņš pasludinās mums visu. Jēzus redz, ka viņa jau ir gatava pieņemt patiesību – kas Viņš ir. Redzi, brāli un mās, cik ļoti ātri viņa garīgi nobrieda. Viņai pietiek tikai ar vienu sarunu. Bet mēs, cik reizes mēs lūdzamies un nemaināmies? Tad Jēzus teica samārietei: Tas esmu Es, kas ar tevi runāju. Pēc tam šī sieviete kļuva par apustuli un sludināja par Viņu visiem savā pilsētā. Vēl vairāk – viņa atveda pie Jēzus gandrīz visu pilsētu.
Redzi, kāds ir Dievs. Viņš rūpējas par katru cilvēku. Līdzīgā veidā, kādā Jēzus rūpējas par samārieti, Viņš rūpējas arī par mums. Es zinu, ka tas ir grūti, bet kam ir viegli? Bet vai mēs patiešām gribam kaut ko mainīt savā dzīvē? Svētais Pāvils mums saka: Brāļi, attaisnotiem caur ticību, mums ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Caur Viņu mums ticībā ir pieeja tai žēlastībai, kurā mēs stāvam un lepojamies ar Dieva godības cerību. Kāda bija šī žēlastība? Jo Kristus savā laikā nomira par bezdievīgajiem, kad mēs vēl bijām nespēcīgi, nomira par mums, kad mēs vēl bijām grēcīgi.
Samāriete nezināja par Jēzu neko, bet Viņa vārdu dēļ viņa uzticējās Jēzum. Bet, cik daudz mēs zinām par Jēzu un kā to izmantojam? Pieņemsim šo žēlastību, lai mūsu dzīve būtu tikai labu augļu pilna.
T. Staņislavs Praciaks OCD
