IV Gavēņa svētdiena

Kas ir tas, ko mēs savā dzīvē izvēlamies vairāk – materiālās vai garīgās vērtības? Mūs vairāk piesaista pasaule un tas, ko tā piedāvā? Vai Dievs un tas, ko Viņš piedāvā?
Šodien Jēzus atklāj patiesību par savu Tēvu Nikodēmam, bet caur viņu, mums visiem. Dievs tā mīlēja pasauli, ka atdeva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet iemantotu mūžīgo dzīvi. Dievs mūs mīl tik ļoti, ka mēs to nevaram pat iedomāties. Gatavs mūsu dēļ uz visu. Viņš nesaudzēja pat savu Dēlu. Svētais Pāvils piebilst: Dievs, būdams bagāts žēlsirdībā, savas lielās mīlestības dēļ, ar kuru Viņš mūs mīlēja, mūs, kas bijām miruši pārkāpumu dēļ, atgrieza dzīvē līdz ar Kristu.
Dievs vēlas mūsu labumu un pestīšanu, tomēr bieži vien mums ir vienalga, jo esam nodarbināti ar savām lietām. Mēs bieži nosodām Dievu par visām nelaimēm, kas ar mums notiek. Tomēr Viņš mūs nenosoda. Viņš mūs tiesās tikai pēc mūsu nāves. Tāpēc, tagad mums ir laiks pilnveidoties, atgriezties. Jo Dievs sūtīja Dēlu pasaulē, lai Viņš pasauli nevis tiesātu, bet gan lai pasaule caur Viņu tiktu atpestīta. Tomēr cilvēks ir tas, kurš pats sevi tiesā. Pirmkārt, tāpēc, ka viņš netic Dieva Dēla teiktajam vārdam. Otrkārt, tāpēc, ka viņš mīl tumsu un viņam patīk tajā atrasties. Kāds var iebilst: Klau, nevienam nepatīk tumsa! Kas tas par absurdu? Es atbildēšu: Tiešām? Katrs no mums nes noslēpumus, kurus nevēlamies, lai kāds uzzinātu, pat Dievs. Kāpēc tā ir? Jo mūsu uzvedība nav pareiza. Jēzus skaidri saka: Katrs, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un netuvojas gaismai, lai viņa darbi netiktu nopelti. Vai tad tā nav?
Mums godīgi jāatzīst – mums ir nepieciešama atgriešanās, bet bez Dieva palīdzības mēs to nevaram panākt. Atvērsim sevi Dievam, lūgsim stiprinājumu, lai mēs varētu piepildīt to, ko atgādina mums sv. Pāvils: Mēs taču esam Viņa radība, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs ir iepriekš sagatavojis, lai mēs tos darītu.

T. Staņislavs Praciaks OCD