Mūslaikos ir karaļi, bet viņiem nav tāda vara, kāda bija senos laikos. Latvijai nekad nebija sava karaļa, bet tas nenozīmē, ka nebūs. Taču šodien mēs svinam mūsu Kunga Jēzus Kristus vispasaules Karaļa svētkus.
Vai Jēzus ir karalis? Kad mēs lasām šodienas Evaņģēliju, varam par to šaubīties. Kur ir tā Viņa valdīšana? Atbilde ir ļoti viegla, bet traģiska – uz krusta. Krusts Jēzum ir tronis. Augstie priesteri un tautas vecākie, nezinādami, ko dara, smējās par Jēzu un Viņa varu. Viņi neko nesaprata, ka Jēzus ir īstais valdnieks, neredzamā Dieva attēls. Tikai Jēzū viņi un arī mēs varam redzēt Dievu. No kurienes mēs esam un no kurienes ir pasaule un viss, kas tajā? Apustulis Pāvils atbild: Viņā ir radīts viss, kas ir radīts debesīs un virs zemes. Viss caur Viņu un Viņā ir radīts, un Viņš ir pirms visa, un viss pastāv Viņā.
Vara uz krusta ir pilna mīlestības, tā ir žēlsirdīga vara, ne tāda, kāda tā ir pasaulē. Dievs mūs ļoti mīl un arī Viņa Dēls mūs ļoti mīl, tādēļ Dievs mūs izrāva no tumsības varas un pārcēla sava mīļā Dēla valstībā, kurā mums ir pestīšana un grēku piedošana. Brāli un mās, no Krusta tas viss nonāk uz mums, no Krusta. Tādēļ šodien varam padomāt, kur mēs esam, kur stāvam un ko mēs darām? Svētais Lūkass raksta: Ļaudis stāvēja un skatījās. Tas ir normāli. Ko var darīt pulks? Ļaužu pulkā visi ir anonīmi un nav atbildības par to, ko dara pulks. Golgātā pulks vai nu skatījās, vai smējās. Neviens neaizstāvēja Jēzu. Varbūt mēs savā dzīvē arī tāpat darām? Baidāmies kaut ko teikt, vai protestēt, lai par mums neviens nesmietos un neizrādītu neapmierinātību. Tādēļ labāk un vieglāk ir stāvēt un skatīties.
Tas ir paradokss, ka tikai viens no laupītājiem aizstāvēja Jēzu. Viņš apzinājās savus sliktos darbus un sodu, ko par tiem saņēma. Viņš arī ir uz krusta un sliktāk viņam vairs nevar būt. Bet viņš nebaidās publiski teikt otram laupītajam: Tu nemaz nebīsties Dieva, lai gan esi tāpat notiesāts? Mums tas ir taisnīgi, jo mēs saņemam to, ko esam pelnījuši par saviem darbiem. Skaties, brāli un mās, ir ļoti labi būt drosmīgam tāpēc, ka šis laupītājs par savu drosmi dzirdēja: Šodien tu būsi ar mani Paradīzē.
Svētais Augustīns teica: „Vai tas bija kaut kas liels, ka mūžības Karali kļuva par cilvēku Karali? Un ne tāpēc Viņš kļuva par Izraēļa karali, lai izspiestu no tā nodokļus, lai Viņa rīcībā būtu apbruņots karaspēks, vai arī, lai uzvarētu redzamos ienaidniekus. Viņš ir Izraēļa Karalis, kurš vada prātus, jo ir mūžīgais Padomdevējs; jo tos, kuri Viņam tic, uz Viņu paļaujas un Viņu mīl, Viņš ved uz debesu valstību.”
T. Staņislavs Praciaks OCD