Kunga Debeskāpšanas svētki

Šodienas svētkos beidzas mūsu atpestīšanas darbs. Viss, kas Jēzum bija jādara mūsu dēļ, ir piepildījies. Tādēļ Jēzus dodas pie sava Tēva uz debesīm un no turienes Viņš mums sūta spēku no augšienes, Svēto Garu.
Jēzus uzkāpa debesīs un fiziski mēs nevaram Viņu redzēt, bet Viņa klātbūtne ir reāla, ne ārpus mums, bet iekšā, mūsu sirdī. Kā mēs dzirdam Evaņģēlijā: apustuļi atgriezās Jeruzalemē, un pastāvīgi uzturējās svētnīcā, slavēdami Dievu. Tā pirmie kristieši darīja ļoti bieži, katru dienu. Bet, mēs, cik bieži mēs slavējam Dievu? Ja mēs ļoti bieži slavēsim Dievu, tad mūsu dvēsele būs ļoti stipra. Es domāju, ka katrs grib, lai viņa dvēsele būtu stipra.
Vai mēs būdami pasaulē un veikdami savus pienākumus un darot citus darbus, to darām skatīdamies uz debesīm? Caur savu lūgšanu, svēto Misi mēs gribam aizvien dziļāk saprast: kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādas goda bagātības svētajiem dod Viņa mantojums un kāds attiecībā uz mums, ticīgajiem, ir Viņa bezgalīgā spēka lielums.
Apustuļiem eņģeļi teica: Šis Jēzus, kas no jums ir paņemts debesīs, atnāks tāpat, kā jūs Viņu redzējāt aizejam uz debesīm. Kādreiz Jēzus atnāks uz pasauli otro reizi pēdējā dienā. Bet Viņš atnāks arī mūsu nāves stundā. Vai mēs esam gatavi, gribam un gaidām šo brīdi? Tur taču ir mūsu tēvija. Ja mēs būsim atvērti uz citiem cilvēkiem, ja visur nesīsim Jēzus mieru, prieku un piedošanu, ja mēs pildīsim savus pienākumus un visu darīsim no savas sirds un Jēzus Kristus dēļ, tad mēs būsim gatavi satikties ar Dievu.
Lūgsim, lai Dievs dod mums savu palīdzību, spēku, lai mēs būdami stipri no augšienes, varētu sagatavoties uz tikšanos ar Dievu.

T. Staņislavs Praciaks OCD