Kunga Jēzus Kristīšanas svētki
Kristieša dzīvē pirmais un vissvarīgākais Sakraments ir Kristība. Tas ir visa sākums. Kristībā mēs saņemam lielu godību, bet ko mēs darām ar šo godību?
Kad mēs pieņemam kristību, Dievs saka arī mums tos pašus vārdus, kurus teica savam Dēlam: Tu esi mans mīļais (mīļā) dēls (meita): Tu esi man patīkams. Un tiešām tā ir! Pēc kristībām mēs kļuvām Dieva bērni un par katru no mums Dievs runā caur pravieti Isaju: Lūk, mans kalps, kam Es palīdzu, mans izvēlētais, kas patīk manai dvēselei. Es viņam devu savu Garu. Es, Kungs, tevi aicināju taisnībā, ņēmu tevi pie rokas un tevi audzināju. Vai tu dzirdi, brāli un māsa, cik mēs esam svarīgi Dieva acīs! Caur kristības sakramentu mēs kopā ar Kristu nomirām un arī kopā ar Viņu augšāmcēlāmies jaunai dzīvei. Pēc kristībām mēs ikviens kļuvām par jaunu cilvēku, kurā mājo Svētais Gars un mūsu dvēsele ir šķīsta. Lūk, cik svēti mēs esam! Taču, kad mēs dzīvojam tālāk, mūsu dvēsele vairs nav tik skaista un šķīsta. Protams, dzīve ir grūta, nāk kārdinājumi.
Kristības sakramentā ir ļoti svarīgi jautājumi, uz kuriem varbūt atbildējām mēs paši, bet, es domāju, ka mūsu vietā atbildēja mūsu vecāki. Vai jūs atsakāties no grēka, lai dzīvotu dievabērnu brīvībā? Atbilde: Mēs atsakāmies! Tas nozīmē, ka es negribu grēku un nekad pēc tā netiekšos, tāpēc ka tajā nav nekādas vērtības. Es gribu dzīvot Dieva bērna brīvībā, Jēzus Kristus brīvībā. Es atsakos no grēka, tas nozīmē: es gribu būt brīvs! Ir vēl lielāka Dieva palīdzība, lai saglabātu šo brīvību: nākamie Sakramenti, vispirms Euharistija un Grēksūdzes sakraments. Bet, vai mēs tiešām atsakāmies no grēka? Vai mēs tiešām gribam būt brīvi? Kas mums vairāk patīk: būt vergiem vai brīviem cilvēkiem?
Vai jūs atsakāties no vilinājumiem uz ļaunu, lai nenokļūtu grēka varā? – Mēs atsakāmies! Tas nozīmē, ka es neļauju, lai mani kaut kas varētu vest uz grēku. Tā ir cīņa ar ikvienu kārdinājumu, ar ikvienu nesakārtotību vai arī ar nepiedienīgu priekšlikumu. Kristības sakramentā mēs saņemam ļoti daudz žēlastību, bet tas nedziedina mūsu vājumu, tādēļ mēs saņemam arī spēku un Svēto Garu. Tad, kāpēc mēs ejam tur, kur nevajag, kur zinam, ka pēc tam būs slikti? Varbūt mēs paši meklējam tādas iespējas?
Vai jūs atsakāties no ļaunā gara, kas ir ikviena grēka avots? – Mēs atsakāmies! Tas nozīmē, ka sātans ir mūsu ienaidnieks, nevis draugs. Svētais Pāvils mums atgādina: jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.
Šodien svētais Pēteris teica: Patiesi, es atzīstu, ka Dievs nešķiro cilvēkus pēc personas, bet ikvienā tautā Viņam patīkams ir tas, kas Viņa bīstas un dara pēc taisnības. Es novēlu mums visiem, lai mēs tādi būtu.
T. Staņislavs Praciaks OCD
