Kunga Pasludināšanas svētki

Mūsdienas cilvēks bieži meklē, jautā, kļūda. Viņš grib uzzināt visi noslēpumi. Bet gan bieži aizmirsta par sevi, par savu aicinājumu, par savas dzīves mērci. Cik bieži mēs jautajam: „Kāpēc es dzīvoju?”
Jēzus atnāca pie mums, lai izpildīt Tēva gribu. Atnāca, lai mūs samierinātu ar Dievu, lai mēs būtu pestīti. Viņš to dara tikai mīlestības dēļ. Jēzus mīlestība un paklausība mums nes lielo augļu – mūžīgo dzīvi. Par to raksta vēstules ebrejiem autors: ‘Lūk, Es nāku, lai izpildītu, Dievs, Tavu gribu.’ Pamatojoties uz šo gribu, mēs esam svētdarīti ar Jēzus Kristus miesas upurēšanu reizi par visām reizēm.
Katram no mums ir sava dzīve, tā vienīga, neatkārtota. Tā ir Dieva dāvana. Bet, ko mēs darām ar savu dzīvi? Kā mēs dzīvojam? Cik bieži mēs aizmirstam, ka mēs esam caur Dievu radīti un domam, ka mēs esam savas dzīves kungi. Dievs deva katram no mums dzīve, lai arī mēs izpildītu Dieva gribu. Tās nozīmē, ka mēs būsim labie Viņa bērni: labs vīrs, laba sieva, labie vēcāki, labie bērni, labie strādnieki, kaimiņi un pateicīgi. Nebaidīsimies pieņemt savu dzīvi, tādu kā tā ir – ar saviem priekiem, grūtībām, problēmām. Tajā, kāda tā ir atdot Dievam godu. Katru bridi, katru minūti savā dzīvē atdot Viņam godu. Mēs nevaram kurnēt pret Dievu par mūsu dzīve, bet jābūt pateicīgiem, kuri slavē savu Tēvu.
Marija eņģelim atbildēja līdzīgi Jēzum: Es esmu Kunga kalpone; lai man notiek pēc tava vārda! Lai šie vārdi būtu arī mūsu vārdiem. Lai mēs nerunājam: Kāpēc? Atkal?, bet: Lūk, es nācu; es esmu Kunga kalps, kalpone.

T. Staņislavs Praciaks OCD