Kunga prezentācijas svētnīcā svētki

Ko tas nozīmē – ziedot sevi? Vēl vairāk, ko nozīmē – upurēt sevi? Vai ne to mums atgādina šodienas svētki?

Vecāki nesa Jēzu uz Jeruzalemi, lai Viņu veltītu Kungam. Tāds bija likums un Jāzeps un Marija to izpildīja. Daži no mums klātesošajiem kristību saņēma jau agrā bērnībā. Tas nozīmē, ka arī mūsu vecāki nesa mūs uz baznīcu, lai mūs veltītu Dievam. No tā laika mēs kļuvām Viņa bērni un mūsu uzdevums ir veltīt sevi Jēzum tā, kā Viņš pats upurēja sevi par mums mīlestības dēļ. Šodien padomāsim, ko varam mainīt savā dzīvē, cik gan vairāk sevi ziedot, lai mūsu upuris būtu šķīsts un īsts. Vai ne par to runā pravietis Malahijs: Kungs ir kā kausētāja uguns un vadmalnieka sārms (…) un šķīstīs Levi dēlus, un pārkausēs viņus kā zeltu un sudrabu. Un tad viņi taisnībā upurēs Kungam upurus. Tas nozīmē, ka mūsu problēmas, grūtības, arī slimības ir līdzeklis, lai mēs iekšēji attīrītos un lai mūsu upuris būtu cienīgs, tāpēc, ka mēs paši kļūstam cienīgi. Tas nozīmē, ka ne tikai priesteri, mūki vai mūķenes upurējas, bet katrs no mums var upurēties. Mums jādzīvo uzmanīgi, lai neaptraipītu sevi caur to visu, ko kristietis nedrīkst darīt. Viss, uz ko mēs skatāmies, ko mēs dzirdam, ko mēs darām un runājam, tas viss var mūs aptraipīt. Un te ir mūsu upuris, censties un cīnīties, lai nedarīt nekādu ļaunumu. Kad mēs jutīsimies vāji, varbūt mūsos nebūs stipras gribas, tad skatīsimies uz Jēzu. Viņš ir mūsu cerība un spēks. Par to raksta vēstules ebrejiem autors: Kā bērniem ir miesa un asinis, tad arī Jēzus tāpat to ir pieņēmis, lai ar savu nāvi uzvarētu to, kam piederēja vara pār nāvi un lai atbrīvotu tos, kas bailēs no nāves mūžu bija padoti verdzībai. Jo tur, kur pats ir cietis un ticis kārdināts, Viņš spēj palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti.

T. Staņislavs Praciaks OCD