Lielā Ceturtdiena

Cilvēks neievēro Dieva baušļus un pastāvīgi noraida Viņa mīlestību. Dievs, respektējot mūsu brīvību, ir absolūti bezpalīdzīgs šī fakta priekšā. Viņš var tikai ļaut visam, kas cilvēka dzīvē ir grēks, iecirst Viņā brūces, lai Viņu mocītu un nonāvētu. Jēzus ļauj, lai tiktu izlietas asinis no Viņa brūcēm cilvēka grēku dēļ, – un lai tās ikvienam kļūtu par pestīšanas iespēju. Tāda ir Kristus atbilde uz visām mūsu vājībām, grēkiem, neuzticībām un mēģinājumiem Viņu noraidīt!
Tāpēc Jēzus iedibina priesterības sakramentu, un ar vārdiem: “šī ir mana Miesa”, “šīs ir manas Asinis” iedibina Euharistijas sakramentu. Viņš padara iespējamu to, ka caur priesteru rokām, Viņa spēka pilnā klātbūtne kļūst dzīva un pieejama ikvienam. Viņš vēlas, lai Viņa upuris nepārtraukti būtu klātesošs.
Es pieņemu Svēto Komūniju, lai Kristus manī uzvarētu un palīdzētu man sist krustā visu, kas ir šķērslis Dieva, sevis un tuvākā mīlēšanai; lai arī es uzvarētu, dzīvotu un pastāvīgi augtu. Tāpat kā aug katrs augs, kas ražo pumpurus, lapas, ziedus un augļus, arī man ir jāaug, lai es kļūtu līdzīgs Dievam, jo ​​esmu radīts pēc Viņa tēla un līdzības. Dievs Tēvs mūs ir radījis, bet Kristus, kas darbojas mūsos, pilnveido šo tēlu, lai tas kādu dienu atklātos visā pilnībā.
Mēs arī pieņemam Svēto Komūniju, lai varētu mīlēt viens otru. Šī mīlestība tika izpausta Pēdējās Vakariņās, kad Jēzus mazgāja apustuļiem kājas. Mums tāpat jāmazgā vienam otra kājas, jo būtiska mīlestības iezīme ir pazemīga kalpošana citiem cilvēkiem. Bet mēs nevaram sasniegt uzvaru pār grēku, dzīves pilnveidošanu vai kalpošanu citiem cilvēkiem bez Euharistijas. Tāpēc uz zemes nav lielākas dāvanas.

T. Staņislavs Praciaks OCD