Lielā Piektdiena
Kad Jēzus atnāca uz šo pasauli un dzīvoja starp mums, bija nosaukts “par visskaistāko starp cilvēku bērniem”. Visi, gandrīz visi, apbrīnoja Viņa mācību un vārdus, kuri bija pilni žēlastības. Ļaužu pūļi nāca Viņā klausīties. Un tad, kaut kas notika, kaut kam vajadzēja notikt, lai Tas, kas ir visskaistākais starp cilvēku bērniem kļūst neatpazīstams. „Kā daudzi par viņu izbrīnā satrūkās, cik necilvēcīgi izkropļots bija viņa izskats, un viņa tēls nebija cilvēkam līdzīgs. () Viņam nebija nekāda jaukuma, nedz skaistuma, ka mēs viņu uzlūkotu, nedz arī izskata, ka viņš mums patiktu. Viņš bija nicināts un ļaužu atstumts, sāpju vīrs, kas pazīst ciešanas, un kā tāds, kura priekšā mēs aizsedzam seju, tik nonievāts, ka mēs viņu diez ko nevērtējām.”
Dārgie brāļi un māsas, domāju, ka ikviens jau ir redzējis Mela Gibsona filmu „Pasija”, ja nē, tad noteikti par to ir dzirdējis. Šajā filmā ir fragmenti, kurus ir grūti skatīties. Ja domājam, ka tā nebija, ka bija pavisam savādāk, tad ļoti maldāmies. Filma parāda brutālu patiesību, tā bija. Jēzus mokas bija pilnas nežēlības, sadisma, naidīguma, naida, pazemojuma, izsmiekla, noraidīšanas un vientulības.
Rodas jautājums: kādēļ tā vajadzēja būt? Kādēļ Dievs to pieļāva? Atbilde ir vienkārša: tas nav Dievs, tas ir cilvēks. „Mēs visi maldījāmies kā avis un aizgājām katrs savu ceļu, bet Kungs uzlika viņam mūsu visu pārkāpumus.”
Mani dārgie, mums to vajag skaidri apzināties, ka mans un tavs grēks to izdarīja. Tās nav beigas. Katrs grēks Jēzu ievainoja un ievaino aizvien.Tomēr, jo smagāks ir grēks, jo nežēlīgākas kļūst ciešanas. Ja es, vai tu, brāli un māsa, bieži grēkojam, tad sagādājam Jēzum nežēlīgas sāpes un esam līdzīgi sadistiem. Mums vajag pamosties no šīs letarģijas. Ikviens grēks iznīcina mūsos cilvēcību un kā gan mēs varam būt cilvēki bez cilvēcības?
Bet šīs Viņa mokas un ciešanas bija vajadzīgas, lai mēs tiktu atpestīti. „Viņš bija ievainots mūsu grēku dēļ un mūsu noziegumu dēļ satriekts. Viņš saņēma sodu, lai mēs gūtu mieru; caur viņa brūcēm mēs esam dziedināti. () Savas dvēseles ciešanu dēļ viņš ieraudzīs gaismu un būs apmierināts par savu atzīšanu. Mans taisnīgais kalps attaisnos daudzus un pats nesīs viņu grēkus.”
Mani dārgie, Jēzus nomira par visiem, tādēļ neviens nav atdalīts no Viņa mīlestības un žēlsirdības. Viņa ciešanas bija vajadzīgas, lai neviens nekad neciestu un nemirtu viens pats. Brāli un māsa, kad tu ciet, kopā ar tevi cieš Jēzus. Parūpējies jau šodien, lūdzies un izlūdz žēlastību, lai nāves stundā kopā ar tevi ir Kristus. Jēzus vēsture nebeidzas kapā. Tas ir tikai sākums!
T. Staņislavs Praciaks OCD
