Lielā Piektdiena

Kad mēs skatāmies uz krustu, ko mēs redzam un par ko mēs domājam? Vai patiešām krustā mēs redzam mūsu spēku, palīdzību un aizsardzību?
Dievs tik ļoti mīl cilvēku, ka atdeva viņam visu, pat savu Dēlu. Dievs gribēja, lai mēs, pieņemot Jēzu un Viņa mācību, mainītu sevi un kļūtu īsti cilvēki, kuri māk mīlēt. Brāli un māsa, Jēzus paņēma uz sevis visus manus un tavus grēkus, lai tu un es būtu brīvi. Bet, ko darīja cilvēks? Viņš nogalināja Jēzu un  piesita krustā. Tas biju es un tas biji tu, brāli un māsa.
Jēzus vienmēr no krusta katram no mums jautā: Vai tu mani mīli? Un ko es atbildu Jēzum? Protams, Jēzu, es Tevi mīlu! Bet cik gan grūta ir dzīve: nav darba, ir krīze, daudz dažādu problēmu un cerības ir maz.
Bet Jēzus jautā tālāk: Vai tu mani mīli? Jēzu, Tu zini, ka es cenšos, bet man ir ģimene un daudz uzdevumu. Dzīve ir smaga, bieži nav spēka un  nav jēgas dzīvot tālāk.
Taču Jēzus nebeidz jautāt: Vai tu mani mīli? Jā, es esmu grēcinieks. Cik reizes es esmu aizmirsis par Tevi. Cik reizes es neapmeklēju baznīcu, tāpēc ka esmu slinks. Bieži aizmirstu palūgties, neredzu cilvēkus, kuriem vajag palīdzēt, domāju tikai par sevi. Neesmu labs vecāks un piemērs. Jā, Kungs, tiešām vai es Tevi mīlu?
Bet, Jēzus no krusta runā: brāli un māsa, nebaidies. Es esmu vienmēr pie tevis. Pieņem manu mīlestību un mīli!

T. Staņislavs Praciaks OCD