Lielais Gavēnis
Uzsākot Lielo Gavēni, esam aicināti no jauna padomāt, ko nozīmē kļūt par Kristus mācekli. Lasot Sv. Rakstus, esam aicināti censties aizvien labāk pazīt Jēzu un atbildēt uz Viņa piedāvājumu: Kas grib Man sekot lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un seko Man.
Esam aicināti uzmanīgāk lasīt Bībeli, jo Dieva Vārds mūs apgaismo, palīdz pazīt savas vājības, nepilnības, grēkus, mudina atgriezties un ved pie Dieva Žēlsirdības.
Pelni, kurus Pelnu trešdienā priesteris kaisa uz mūsu galvām, automātiski nepadarīs mūs labākus, pilnīgākus, atsaucīgākus palīdzēt saviem tuviniekiem. Tieši pretēji, pelni dara cilvēku netīru un tāpēc šim žestam ir tik dziļa garīga nozīme. Tas atgādina, ka ir nepieciešama nomazgāšana, garīga attīrīšana un jaunas dzīves uzsākšana.
Lielais Gavēnis ir nozīmīgs, jo gatavojamies visa liturģiskā gada vissvarīgākajam notikumam – Kristus Augšāmcelšanās svētkiem. Kā raksta sv. Augustīns vienā no komentāriem, lai mēs varētu labāk, dziļāk un dievbijīgāk izdzīvot šos svētkus, baznīca mums piedāvā divus liturģiskos laikus. Pirmo, kas ir pirms Pashas svētkiem – Lielo Gavēni un otro, kas ir pēc Pashas svētkiem – Lieldienu laiku. Pirmo, kas simbolizē mūsu tagadējo dzīvi, kas ir piepildīta ar darbu, pūlēm, grūtībām, ciešanām, kārdināšanām, ko piedzīvojam gavējot un lūdzoties. Otro, kas simbolizē nākamo dzīvi pilnu prieka un laimes, ko piedzīvojam slavējot Dievu. To arī nozīmē latīņu vārds Alleluja (Slavējiet Kungu), kuru svinīgi dziedam Lieldienu Viģilijā.
Kā pareizi izdzīvot šo pirmo liturģisko laiku, kuru sākam ar Pelnu trešdienu? Domājot par gavēni esam pārliecināti, ka Baznīca gaida no mums kaut kādu atteikšanās veidu. Tāpēc daži tajā laika neēd saldumus, citi mēģina atmest smēķēšanu, vēl citi mazāk lietot internetu vai mobilo tālruni. Bet dažreiz aizmirstam, ka gavēnis vai atteikšanās nav mūsu dzīves mērķis, bet līdzeklis mērķa sasniegšanai. Var neēst saldumus vai citus produktus lai notievētu, var atmest smēķēšanu veselības dēļ, var nelietot internetu vai mobilo telefonu, lai pierādītu sev vai citiem cilvēkiem, ka esam stipri un protam turēt doto vārdu. Bet vai tādā veidā notiks mūsu iekšējā atgriešanās un varēsim labi sagatavoties Kristus Augšāmcelšanās svētkiem?
Ja mums izdosies izpildīt šis apņemšanās, tad būsim ar sevi lepni, bet ja nē, paliksim bēdīgi, neapmierināti vai domāsim, ka baznīca jau ir novecojusi un gavēnis uz kuru mūs aicina šodien vairs nav aktuāls.
Kādam jābūt gavēnim? Vispirms mums vajadzētu lūdzot Sv. Garu un stāvot patiesībā padomāt, kas ir tas, kas mums traucē mīlēt Dievu un veidot pareizas attiecībās ar citiem cilvēkiem? Kādas apņemšanās man palīdz satikties ar Jēzu un atrast laiku otram cilvēkam?
Kādam jābūt gavēnim mums parāda sv. Mateja Evaņģēlija fragments, kuru lasām Pelnu trešdienā: Kad tu dod nabagiem dāvanas (…) Kad jūs lūdzaties (…) Kad jūs gavējat (…). Kā redzam gavēnis ir cieši saistīts ar lūgšanu un žēlsirdības darbiem. Tās trīs realitātes nevaram no sevis šķirt, jo tās nepazīst sadalīšanu.
Kas grib Man sekot lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un seko Man. Jēzus nevienu nepiespiež, tikai aicina, bet dod brīvību. Saka tikai, kas grib… Vai tu gribi izdzīvot šo Lielo Gavēni kā Kristus māceklis? Jēzus nesaka, lai tu pavadītu šo laiku 40 dienas būdams bēdīgs. Aicina, lai Tu meklētu prieku, bet tādu prieku, kuru šī pasaule nepazīst.
T. Jaroslavs Nedza OCD
