Lieldienu III svētdiena

Vai mēs no cilvēka izskata varam uzzināt viņa reliģisko dzīvi, ka viņš ir Kristus māceklis? Bet cik slikti ir, ja mūsu darbi neliecina par mūsu reliģisko dzīvi. Svētais Ignācijs no Antiohijas mums atgādina: „Labāk ir klusēt un būt nekā runāt un nebūt. Tas, kuram ir Jēzus patiesais vārds, prot klausīties arī Viņa klusēšanā, lai kļūtu pilnīgs un prastu darboties caur savu vārdu un ļautu sevi atpazīt caur savu klusēšanu.”
Brāli un mās, šodien svētais Pēteris saka: Ābrahama Dievs un Īzaka Dievs, un Jēkaba Dievs, mūsu tēvu Dievs, pagodināja savu Dēlu Jēzu. Dievs Viņu uzmodināja no miroņiem, un tam mēs esam liecinieki. Un tieši tā ir labā vēsts. Mēs esam atpestīti un labi zinām, ka katrs grēks, arī pavisam maziņš nepatīk Dievam un nogalina Viņu mūsu sirdī. Tādēļ Pēteris mūs mudina: gandariet par grēkiem un atgriezieties.
Augšāmcelšanās ir liels prieks un mēs pieņemam šo patiesību, bet vai mēs dzīvojam pēc tās? Svētais Jānis raksta: no tā mēs zinām, ka pazīstam Viņu, ja pildām Viņa baušļus. Kas saka: „Es Viņu pazīstu,” – bet Viņa baušļus nepilda, tas ir melis, un viņā nav patiesība. Dzīvot atbilstoši Jēzus mācībai – tas ir mans pienākums, tas ir katra no mums pienākums. Dieva baušļu pildīšana ir zīme, kas rāda, vai mēs patiesi pazīstam Jēzu. Labi būtu laiku pa laikam mierīgi apsēsties un padomāt, ko nozīmē: iepazīt Jēzu? Vai tiešām es Viņu pazīstu? Kāda ir mana liecība? Ko par Jēzu runā mana ikdienas dzīve? Svētīgais Karols de Fukŏ (Foucald) teica: „Mūsu rīcībai, uzvedībai un dzīvei ir jābūt tādai, lai cilvēki, kas ir tālu no Kristus, un nekristieši bez grāmatas varētu iepazīt Evaņģēliju.”
Kādā pareizticīgo augšāmcelšanās liturģijas dziesmā ir šādi vārdi: „Lūk, augšāmcelšanās diena! Sēsim apkārtējo sirdīs šo svētku prieku! Apskausim viens otru! Nosauksim par brāli arī to, kurš mūs ienīst. Piedosim visu Augšāmcelšanās dēļ.”

T. Staņislavs Praciaks OCD