Mani dārgie, beidzot pēc ilgāka laika no jauna atskan priecīgs Alleluja! Tas nozīmē, ka gandarīšanas un gavēņa laiks ir beidzies. Mēs piedzīvojam lielās Nakts prieku, jo tieši tumšā naktī atspīdēja gaisma, kura uzvarēja tumsu. Viņš dzīvības devējs, pasaules gaisma, piecēlās no kapa.
Šīs liturģijas laikā, mums vieglāk ir saprast, kas ir un ko dod kristība. Kā zinām Kristības sakraments dzēš pirmdzimto grēku. Mēs tiekam atbrīvoti no tā, lai dzīvotu jaunu dzīvi. Kristības laikā mēs kopā ar Kristu mirstam un vienlīdz ar Viņu augšāmceļamies jaunai dzīvei. Trīskārtīgas iegremdēšanās laikā, vai arī aplejot galvu ar ūdeni, mēs nomirstam grēkam un augšāmceļamies, lai dzīvotu jaunu Dieva bērna dzīvi bez grēka. Tas nav tikai simbols vai zīme, bet patiesība. Mums jācīnās ar grēku un kā saka sv. Pāvils: „līdz asins izliešanai”, līdz nāvei. Tādēļ Jēzus nomira un augšāmcēlās, lai mēs viņa mācekļi, dzīvotu Dieva bērna brīvībā.
Alleluja! Kristus ir augšāmcēlies! Šie vārdi, lai piepilda mūsu sirdis un mūs pašus pilnībā. Mēs esam atpirkti un mums ir dzīve un brīvība. Jēzus uzvarēja sātanu, nāvi un tumsību.
Alleluja! Dievs piedeva man, Dievs piedeva tev Jēzus Kristus upurī. Cik gan lielu žēlsirdību mēs esam piedzīvojuši. Mēs neuzņēmāmies cīņu, grūtības, bet saņēmām uzvaru. Lai šis upuris nepaliek mūsos neauglīgs, bet gan, lai dzīve pilna ziedošanās, mīlestības, kalpošanas,piedošanas un ticības ir tam izpausme.
T. Staņislavs Praciaks OCD