Parastā liturģiskā laika 2. svētdiena
Jēzus laikā parādījās daudz viltus praviešu, kuri uzskatīja sevi par Dieva vēstnešiem. Svētais Jānis Kristītājs patiesības vārdā izvēlējās liecības ceļu, kas viņu noveda līdz mocekļa nāvei. Sv. Jānis liecina par Jēzu. Tāpēc viņš ir aktīvs, meklējot iespējas parādīt citiem, ka Kristus ir Kungs.
Sekojot svētā Jāņa Kristītāja piemēram, mums vajadzētu būt aktīvākiem, liecinot ar darbiem un izvēlēm, ko izdarām citu priekšā. Katra liecība, pat vismazākā, prasa zināmas pūles un upurus.
Jānis Pāvils II vienā no saviem misiju vēstījumiem (1996.) rakstīja: “Neatņemams un būtisks kristieša-liecinieka identitātes elements ir krusta klātbūtne. Bez tā autentiska liecība nav iespējama. Krusta pieņemšana ir neatņemams nosacījums visiem, kas nolemj konsekventi sekot Kristum. (…) Patiešām, “krustu” nes tie, kas seko Kristum ar uzticīgu liecību un pacietīgu, neatlaidīgu ikdienas darbu. “Krustu” nes tas, kas iet pret straumi, savās izvēlēs vadoties pēc Dieva baušļiem, neskatoties uz neizpratni, nepopularitāti, vientulību; “krustu” nes arī tas, kas pravietiski nosoda netaisnību, brīvības pārkāpšanu.
Isajs dzirdēja Dieva aicinājumu: “Es tevi darīšu par gaismu pagāniem.” Būsim arī mēs par gaismu saviem ģimenes locekļiem un tuviniekiem!
T. Staņislavs Praciaks OCD
