Parastā liturģiskā laika 6. svētdiena

Mēs visi gribam būt veseli un ko tik mēs nedarām, lai atgūtu un saglabātu veselību. Ir slimības, kuras ir šausmīgas, piemēram, spitālība. Bet ir arī garīgā spitālība – grēks.
Kādus vārdus mēs dzirdam pirmajā lasījumā? Ļoti šausmīgus: Spitālīgajiem būs jābūt ar pārplēstām drēbēm, sajauktiem, izspūrušiem matiem un aizsegtu bārdu un būs jāsauc: „Nešķīsts! Nešķīsts!” Viņam būs jādzīvo vienatnē ārpus apmetnēm. Kā viņš viens varēja dzīvot, ko ēda? Nekādas palīdzības. Un to cilvēki darīja cilvēkiem. Tāds bija Likums. Spitālīgais dzirdēja par Jēzu, tādēļ neskatījās uz Likumu, bet izgāja pie Jēzus, lai Kristus viņam palīdzētu. Ja gribi, Tu vari mani darīt tīru. Jēzus atbildēja: Es gribu. Topi tīrs! Tu dzirdi, brāli un mās, kādus vārdus Jēzus teica: Es gribu. Šie vārdi radīja visu pasauli un radīja cilvēku. Šos vārdus: Es gribu. Topi tīrs!, Jēzus arī šodien runā katram no mums. Katrs grēks dara cilvēku nešķīstu. Bet tas nav Likums, nav Dievs, nav cilvēki, kas viņu izslēdz no sabiedrības, tikai cilvēks pats pagriež muguru Dievam un cilvēkiem. Bet Dievs vienmēr mūs gaida un arī grib piedot, tikai mums ir jānožēlo savi grēki un jāiet pie grēksūdzes un mēs atkal būsim tīri. Par to mums atgādina svētais Gregors Lielais: „Pirms vainas pieļaušanas Jēzus mums aizliedza grēkot. Tagad, kad jau esam izdarījuši grēku, Viņš nebeidz mūs gaidīt, lai dāvātu mums piedošanu. Skatieties, kā mūs aicina Tas, kuru mēs panicinām. Mēs no Viņa attālināmies, bet Viņš mūs neatstāj.”
Svētais Pāvils mūs aicina, lai mēs dzīvotu gudri un ar savu dzīvi vairotu Dieva godu: Brāļi, vai jūs ēdat vai dzerat, vai citu ko darāt – visu dariet Dieva godam!

T. Staņislavs Praciaks OCD