Parastā liturģiskā laika 7. svētdiena

Dievs mūs visus aicina būt svētiem. Bet ko mēs jūtam, kad dzirdam šo aicinājumu? Apmulsumu? Nemieru? Smieklus? Kāpēc mūsdienās cilvēks tā skatās uz svētumu? Varbūt tāpēc, ka negrib izcelties, jo domā, ka tā ir privāta lieta, jo baidās pazaudēt draugus, jo baidās zaudēt cieņu?

Šodien Dievs katram no mums saka: esiet svēti, jo Es esmu svēts – Es, Kungs, jūsu Dievs. Kāpēc Dievs radīja cilvēku? Kāpēc cilvēks dzīvo uz zemes? Vai ne tādēļ, lai būt svētam? Tā ir mūsu sūtība. Bet, kāpēc mēs bieži izvēlamies kaut ko citu? Kāpēc ir tik grūti piedot otram viņa vainas, mīlēt ne tikai tuviniekus? Kāpēc mēs bieži esam atriebīgi, greizsirdīgi, skaudīgi, dusmīgi? Taču Dievs mums atgādina: Tev nebūs savu brāli ienīst savā sirdī. Pamāci viņu, lai tev viņa dēļ nav jāuzņemas grēks. Tev nebūs atriebību meklēt, nedz turēt dusmas. Bet tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Ja visi cilvēki kaut nedaudz izpildītu šo Dieva pavēli, cik skaista būtu dzīve! Stingri par to mums runā svētais Pāvils: Vai nezināt, ka jūs esat Dieva svētnīca un Dieva Gars mājo jūsos? Ja kāds Dieva svētnīcu iznīcinātu, to Dievs iznīcinās. Dieva svētnīca ir svēta, un tā esat jūs. Redzi, kāpēc tev jābūt svētam? Pirmkārt, tāpēc, ka Dievs ir svēts, bet tu esi Viņa bērns. Otrkārt, tāpēc, ka Dieva svētnīca ir svēta un tā esi tu. Varbūt atceramies, ko Jēzus teica iepriekšējā svētdienā? Viņš teica: Ja jūsu taisnība nebūs pilnīgāka par Rakstu zinātāju un farizeju taisnību, jūs neieiesiet Debesu valstībā. Bet šodien Jēzus mums lūdz: nestājieties pretī ļaunajam! Bet, mīliet savus ienaidniekus un lūdzieties par tiem, kas jūs vajā, lai jūs būtu sava Tēva bērni, kurš ir Debesīs. Mēs paši to nevaram izpildīt, bet Dievs ir mūsu palīdzība. Kristietis vairāk cenšas darīt labo, nekā citi cilvēki un mīlēt vairāk, nekā citi. Bet, ja viņš rīkojas līdzīgi pārējiem cilvēkiem, tad kāda ir atšķirība? Vai šodien Jēzus neteica: Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs.

Labi, ka Dievs ir vairāk nekā cilvēks un Viņš nedara tā kā cilvēks. Tādēļ šodien lūgsim Dievu: Teic, mana dvēsele, Kungu, un viss, kas ir manī, lai teic Viņa svēto vārdu! Teic, mana dvēsele, Kungu un neaizmirsti, ko Viņš tev darījis labu. Viņš nedara mums pēc mūsu grēkiem un neatmaksā mums pēc mūsu vainām.

T. Staņislavs Praciaks OCD