Parastā liturģiskā laika X. svētdiena

Pie Jēzus vienmēr nāca cilvēki, kuri klausījās Viņa mācību, kuri gribēja saņemt Viņa palīdzību. Cik daudz cilvēku Viņš izdziedināja no dažādām slimībām un cik daudzus atbrīvoja no ļaunajiem gariem! Visiem Viņš darīja tikai labu. Bet ne visiem tas patika.
Rakstu zinātāji ne tikai nepieņēma Jēzus mācību, bet arī teica: Viņā ir Belcebuls. Viņš izdzen ļauno garu ar ļauno garu valdnieka palīdzību. Viņi gribēja iznīcināt Jēzus autoritāti. Viņi skatījās uz Jēzu tikai ar miesas acīm. Tādēļ Jēzus viņiem teica ļoti rūgtus vārdus: cilvēku bērniem tiks piedoti visi grēki un zaimi, kurus viņi būs izdarījuši, bet, kas būs zaimojis Svēto Garu, tas mūžam piedošanu nesaņems, bet būs vainīgs mūžīgā noziegumā! Labi būtu, ja mēs tagad atcerētos grēkus pret Svēto Garu. Tie ir seši: 1) kas, paļaudamies uz Dieva žēlsirdību, tīšām grēko; 2) kas, grēku padarījis, šaubās, ka Dievs viņam to piedos; 3) kas pretojas kādai kristīgās mācības patiesībai; 4) kas savu tuvāko apskauž, tāpēc, ka Dievs to svētījis; 5) kas parāda nocietinātu sirdi pret derīgām pamācībām; 6) kas no grēkiem tīšām neatgriežas.
Lūgšana „Tēvs mūsu”, kuru mums iemācīja pats Jēzus, beidzas ar vārdiem: „un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna.” Tas nozīmē, ka dzīvē kārdinājumi būs vienmēr, tāpēc, ka mūs vienmēr kārdina ļaunais gars, lai mēs novērstos no Dieva. Tādēļ, izsakot šo lūgšanu, mēs lūdzam Dieva palīdzību, lai mēs paliktu Viņam uzticīgi, lai negrēkotu. Tagad mēs varam saprast, cik svarīga mūsu dzīvē ir ikdienišķā lūgšana, bieža Euharistija un grēku sūdzēšana, Svēto Rakstu un citu garīgu grāmatu lasīšana. Svētais Pāvils teica: tas viss ir jūsu dēļ, lai pārbagātā žēlastība daudzu patiesības dēļ vairotu Dieva godu.
Vai mūsu sirdī ir pietiekami daudz ticības un mīlestības, lai Kristus arī par mums varētu teikt: Lūk, mana māte un mani brāļi?

T. Staņislavs Praciaks OCD